Jelgavas Līniju apkaime – vairāk nekā 7% pilsētas un miljoni eiro Jelgavas ekonomikā
Jelgava bieži tiek uztverta kā viena kopīga pilsēta, taču, skatoties datos, kļūst redzams, ka atsevišķām apkaimēm ir ļoti nozīmīga loma gan iedzīvotāju, gan ekonomikas ziņā. Viena no šādām teritorijām ir Jelgavas Līniju apkaime.
Balstoties uz pieejamajiem datiem un aprēķiniem, Jelgavas Līniju apkaimē dzīvo aptuveni 4250 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka apkaime veido apmēram 7,15% no visiem Jelgavas valstspilsētas iedzīvotājiem. Pilsētā kopumā šobrīd deklarēti 59 441 iedzīvotāji.
Katrs četrpadsmitais jelgavnieks dzīvo Līnijās
Līniju apkaime pēc iedzīvotāju skaita ir viena no lielākajām dzīvojamajām teritorijām Jelgavā. Vienkāršoti runājot — aptuveni katrs četrpadsmitais jelgavnieks dzīvo tieši šajā apkaimē.
Pētījumā izmantoti Latvijas Pasta, Kadastra un Centrālās statistikas pārvaldes dati. Aprēķini rāda, ka reālais iedzīvotāju skaits varētu būt robežās no 3795 līdz 4879 cilvēkiem, bet ticamākais skaits ir ap 4250.
Tas nozīmē, ka Jelgavas Līnijas nav neliela “mikrorajona” biedrība, bet gan būtiska pilsētas daļa ar ievērojamu ietekmi uz kopējo pilsētas attīstību.
Cik lielu daļu pilsētas ekonomikas veido Līnijas?
Jelgavas 2026. gada pašvaldības budžets ir 146,8 miljoni eiro. No tiem:
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi — 63,19 miljoni eiro;
- nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi — 3,87 miljoni eiro.
Ja Jelgavas Līniju apkaimes ekonomisko pienesumu rēķina proporcionāli iedzīvotāju skaitam (7,15%), iegūstams ļoti iespaidīgs apjoms.
Aptuvenais Jelgavas Līniju pienesums pilsētas budžetā
| Rādītājs | Jelgava kopā | Jelgavas Līniju daļa (7,15%) |
|---|---|---|
| Kopējais pilsētas budžets | 146,78 milj. € | ~10,49 milj. € |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 63,19 milj. € | ~4,52 milj. € |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 3,87 milj. € | ~277 tūkst. € |
Tas nozīmē, ka Jelgavas Līniju apkaimes iedzīvotāji un īpašumi teorētiski rada vairāk nekā 10 miljonu eiro ekonomisko apjomu Jelgavas pašvaldības budžetā.
Savukārt tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa vien apkaimes pienesums varētu būt vairāk nekā 4,5 miljoni eiro gadā.
Līniju ekonomiskais svars ir ļoti būtisks
Praksē tas nozīmē, ka:
- aptuveni katrs 14. eiro Jelgavas budžetā ir saistīts ar Jelgavas Līniju apkaimi;
- vairāk nekā 4,5 miljoni eiro IIN ieņēmumu saistīti ar šīs apkaimes iedzīvotāju darbu un ienākumiem;
- gandrīz 300 tūkstoši eiro NĪN ieņēmumu nāk no apkaimē esošajiem īpašumiem.
Protams, tie ir proporcionāli aprēķini, nevis individuāli Valsts ieņēmumu dienesta dati pa adresēm. Tomēr tie ļoti labi parāda apkaimes relatīvo ekonomisko svaru pilsētas kopējā sistēmā.
Spēcīga kopiena ar augstu līdzdalību
Apkaimē darbojas biedrība “Jelgavas Līnijas”, kurā ir 270 biedri.
Tas nozīmē:
- biedrībā iesaistīti ap 6,35% no visiem apkaimes iedzīvotājiem;
- vai aptuveni katra sestā mājsaimniecība apkaimē.
Latvijas mērogā tas ir ļoti augsts pilsoniskās aktivitātes līmenis.
Salīdzinājumam — vairākās Latvijas apkaimēs biedrību pārstāvniecība ir tikai 1–2% robežās no vietējo iedzīvotāju skaita.
Ko tas parāda?
Skaitļi rāda, ka Jelgavas Līniju apkaime nav margināla teritorija. Tā ir:
- viena no lielākajām apkaimēm pilsētā;
- būtiska nodokļu maksātāju teritorija;
- nozīmīga pilsētas budžeta veidotāja;
- viena no aktīvākajām kopienām Jelgavā.
Vienkāršā valodā — Jelgavas Līnijas veido ievērojamu daļu no pilsētas cilvēkiem, nodokļiem un pilsoniskās aktivitātes. Tas nozīmē, ka apkaimes balsij pilsētas lēmumos ir objektīvs pamats un ievērojams ekonomiskais svars.
Aicinājums Jelgavas Līniju iedzīvotājiem
Jelgavas Līniju apkaime jau šobrīd ir viena no aktīvākajām un spēcīgākajām kopienām pilsētā. Taču kopienas spēks vienmēr sākas ar cilvēkiem, kuri ir gatavi iesaistīties.
Jo vairāk iedzīvotāju apvienojas, jo lielāks ir apkaimes svars sarunās ar pašvaldību, jo spēcīgāka kļūst mūsu balss un lielākas iespējas panākt reālus uzlabojumus apkārtnē — sākot no infrastruktūras un drošības līdz bērnu laukumiem, ielām, apgaismojumam un kopienas attīstībai.
Šobrīd biedrībā ir jau 270 biedri, kas Latvijas apkaimju mērogā ir ļoti augsts rādītājs. Taču Jelgavas Līnijās dzīvo vairāk nekā 4000 cilvēku, un katrs jaunais biedrs palielina apkaimes ietekmi un spēju aizstāvēt savas intereses.
Plašāku informāciju par pievienošanos biedrībai iespējams atrast:
Jelgavas Līnijas – Kļūsti par biedrības biedru
Kopā mēs varam panākt vairāk. Jo vairāk mūsu būs, jo stiprāka būs Jelgavas Līniju balss Jelgavā.
Apstiprināts Jelgavas apkaimju iedalījums: Iepazīsti mūsu robežas un krāsas.
Pilsētas izpildvara ciešā sadarbībā ar esošajām apkaimju biedrībām ir nonākusi pie gala lēmuma par Jelgavas sadalījumu oficiālās apkaimēs. Šis solis skaidri definē katras apkaimes robežas un vietu pilsētas kartē.
Mūsu apkaime – viena no lielākajām
Iepazīstoties ar jauno Jelgavas apkaimju karti, redzams, ka mūsu Līnijas-Miezīte apkaime ir viena no teritoriāli apjomīgākajām pilsētā.
Krāsu palete: Identitāte vai tikai formalitāte?
Līdz ar robežu noteikšanu katrai apkaimei ir piešķirta arī sava pamatkrāsa. Mūsu apkaimei – Līnijas-Miezīte – kartē ir piešķirta gaiši zila krāsa (RGB: 83, 166, 221).
Izsakiet savu viedokli!
Google Maps saite: https://ej.uz/p37o
Ja jums ir ieteikumi vai pamatoti iebildumi par tieši mūsu apkaimei izvēlēto krāsu, lūdzam tos darīt zināmus līdz 2026. gada 18. maijam.
Būsim aktīvi – tikai mēs paši veidojam savas apkaimes seju!
Teritoriju apkopšana
Jelgavas līniju apkaimē sacēlies jautājums par pašvaldību īpašumā esošo teritoriju sakopšanas jautājumiem. Esam savos iekšējos informācijas kanālos izdiskutējuši, sarakstījuši kritiskos objektus, konstatējuši to postu, ko dara šādi privātmāju teritorijā nekopti zemes gabali. Lēmām, ka jāraksta vēstule, bet, tā kā vēstuļu rakstīšana ar valsts vai pašvaldības iestādēm notiek pēc vienotas shēmas, tad nolēmu pats pieteikt vizīti pie šī jautājuma atbildīgās iestādes vadītāja un izrunāt šos jautājumus. Citādi vēstuļu sarakste būs ilga un neproduktīva. Kamēr mēs saņemsim kaut cik jēdzīgu un saprotamu atbildi par zālāju pļaušanu, tad jau būs aktuālāks jautājums par sniega šķūrēšanu, jo mēs uzrakstīsim, precīzi pēc 30 dienām būs atbilde putnu valodā, tad mēs rakstīsim un precizēsim, lai iztulko un tad atkal 30 dienas un atkal atbilde un tā tas var vilkties līdz bezgalībai. Kamēr vēstuļu draugi sāks viens otru uzskatīt par naidniekiem. Tāds novērojums no pieredzes.
Tātad. Kritiskos un apkaimes aizaugušo gabalu adreses uz biedrības e-pastu sasūtīja maz. Četras un viens jautājums par ceļa malu appļaušanu. Pēc vēstulēm jutām, ka tā savstarpējā parunāšanās un šīs sāpes izteikšana bija vairāk vajadzīga, nekā paša fakta konstatēšana konkrētajās teritorijās. Bet nu labi. Problēma ir aktuāla.
Pieteicu vizīti Pilsētsaimniecībā pie Mielava kunga.
Sausais atlikums no šīs tikšanās ir šāds. Pilsētsaimniecība piekrīt visiem iedzīvotāju pārmetumiem par nekoptajām pašvaldības teritorijām ārpus pilsētas centra. Pilsētsaimniecība savu iespēju robežās dara, ko var. Bet. Ir viens liels BET. Sarunas laikā aplūkojām iedalītos pilsētas budžeta summu, kas paredzēta ārpus pilsētas centra zālāju pļaušanai pilsētas teritorijās. Un šī summa ir ne vairāk un ne mazāk, kā apaļa nulle. Jā. Tieši tā. Apaļa nulle. Ja vēl pilsētas centra daļai ir zālāju un teritoriju appļaušanai iedalīts finansējums, tad ārpus centra šādām aktivitātēm pilsētas plānotāji budžetā ir paredzējuši tieši neko.
Jāsaprot, ka iestāde pilsētsaimniecība ir pašvaldības iestāde, un viņa īsti nestrādā pēc parasta uzņēmuma principiem. Iestāde saņem finansējumu no pašvaldības, un tamdēļ tur uzskaite, un finansējuma izlietojums ir nedaudz savādāks, kā jau valsts iestādē. Tur tā grāmatvedība ir savādāka un nosacījumi ir citādāki, nekā parastā uzņēmumā. Tamdēļ ja konkrētās darbības budžeta ailītē ir nulle, tad nevienu centu nevar norakstīt uz šīs pozīcijas izlietojumu. Ir zināma specifika, un tā ir jāsaprot, pirms skaļi sākt pārmest.
Būtība jau ir pašā budžeta plānošanā. Pat ja šajā budžeta sadaļā iekļautu kaut 50 tūkst. Tad uz visu Jelgavas teritorijas ārpus centra pilsētas teritoriju sakopšanu tas būs spļāviens jūrā.
Un nav jau arī tā, ka nu šāds fakts konstatēts, un visi priecīgi sēž un neko nedara. Varbūt tā bija iepriekšējās valdības laikā, kad ar tādiem sīkumiem īsti nevarēja karali traucēt, jo var sākt jautātāju uzskatīt par kašķīgu, tad šobrīd ir bijušas sarunas pilsētas domē, šis jautājums ir aktualizēts, ir celts dienas kārtībā.
Skaidrs ir viens. Ja arī kaut ko šobrīd ātri izdomās un notiek brīnums, ka mums atbrauc un pašvaldības teritorijas appļauj, tad tas ilgtermiņā neko nedos. Ņemot vērā, pilsētas finanšu situāciju un nabadzības līmeni ne šajos četros gados, un pieņemu, ka arī ne nākamajos četros gados neizdosies palielināt finansējumu, lai šīs brīvās pašvaldību teritorijas uzturētu mūsu apkaimes līmenim pieņemamā kārtībā. Ir jādomā citi varianti, kā šo jautājumu risināt, lai apkaimes iedzīvotājiem un šeit dzīvojošiem, šī problēmiņa netraucētu. Pie kam, Jelgavas saistošajos noteikumos ir noteikts, ka šī appļaušana jānodrošina divas reizes gadā un arī vietās kuras robežojas ar citu īpašumu 10 m joslā. Ja arī appļauj 10 metru joslu divas reizes gadā, tas nav baigais risinājums. Es piemājas zālāju pļauju reizi divās nedēļās. Esot arī mutiska vienošanās ar pašvaldības policiju, ka nevar sodīt privāto teritoriju īpašniekus par savas teritorijas nesakopšanu, ja pašvaldība nevar savu teritoriju sakopt.
Bet risinājumi jāpiedāvā mums. Mūsu vietā tos neviens nepiedāvās. Un attieksme – tas ir pašvaldības jautājums, lai risina, nebūs mūsu apkaimei labākais risinājums. Šobrīd, kad varam iesaistīties problēmu risināšanā, kad mūs, kā sabiedrības pārstāvjus sāk uzklausīt un varam izteikt savus priekšlikumus, tad mums ir jāiesaistās, jāmēģina šādi problēmu jautājumi risināt, lai šie risinājumi būtu labākais iespējamais variants mūsu apkaimes iedzīvotājiem. Šis brīdis ir īstais brīdis, kad varam likt domas kopā un izdomāt priekšlikumus, kā risināt šo pašvaldību nekopto teritoriju jautājumus. Man līdz šim brīdim ir izkristalizējušies vairāki varianti, ko piedāvāt pašvaldībai izskatīšanai un apspriešanai. Katrs no šiem variantiem tāpat ir saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām, saistošo noteikumu labojumiem u.c. papīru būšanām, bet tur jau pilsētas vadībai jānāk palīgā, mēs varam izteikt tikai idejas. Tātad:
1. Pašvaldības teritoriju sakopšanai piedāvāt apkārtējo īpašumu īpašniekiem, kur par noteikta apjoma darbiem (pļaušanu), būtu iespējams saņem NĪN atlaidi. Labāk šāds piedāvājums, nekā NĪN maksā, bet no pašvaldības nevar sagaidīt tādu sīkumiņu, kā savas teritorijas sakopšanu.
2. Pašvaldība savas teritorijas, kuras nespēj sakopt pārdod vai iznomā uz sakarīgu termiņu privātīpašniekiem. Ja pašvaldība nespēj uzturēt pienācīgā kārtībā savas teritorijas, tad viņai tās ir nevajadzīgas. Nodot šīs teritorijas ilgtermiņa apsaimniekošanā vai pārdot, tādējādi palielinot pilsētas budžetu. Labāk teritorija tiek privātās rokās un par to maksā NĪN, kas papildina pilsētas kasi, nekā stāv, aizaug un veselu apkaimi padara nepievilcīgu.
3. Pārskata apkaimes biedrību iesaisti. Piešķir apkaimes biedrībām konkrētu finansējumu, kuru biedrība izlieto apkaimes uzturēšanai, kas būtu elastīgāk un notiktu pēc konkrētas vajadzības, nevis plānveida un ar cenu aptaujām. Šāda finansējuma piešķiršana ļautu arī pašām apkaimes biedrībām operatīvi sekot līdzi savai apkārtnei un veikt aktuālus uzlabojumus, kādi nu vien ir iespējami un vairāk saliedētu pašas apkaimes iedzīvotājus.
4. Bija ieteikums rīkot talkas un kopt šos pašvaldības pamestos īpašumus, kas satuvinātu un saliedētu apkaimes iedzīvotājus, vai ļautu apkaimes biedrībai izmantot šīs teritorijas savām aktivitātēm.
Gan jau ir vēl varianti. Ja ir vēl idejas, lūdzu, rakstīt epasta – [email protected] un pieteikties arī uz kopēju ideju ģenerēšanu un šo priekšlikumu sagatavošanu pašvaldībai. Septembrī sākas nākamā gada budžeta veidošanas spriešana un aktualitāšu likšana kopā un līdz tam mums jāsagatavo šie priekšlikumi, lai pašiem ir kāds labums no pašvaldības nespējas apsaimniekot savus īpašumus. Mums ir pašiem tehnikas nomas piedāvājumi, ir mājsaimniecības ar pļaušanas tehniku un varam nākt palīgā pilsētai pie šo teritoriju sakopšanas jautājuma, tikai to nevajadzētu darīt par baltu velti.
Tā ka var iet ar karogu, ka pašvaldībai pašai jātiek galā un rīkot piketu pie domes vai Pilsētsaimniecības. Tur cilvēki saprot un atzīst, ka viņi ir vainīgi, bet pretī noliek budžeta sadaļu, kurā spīd apaļa nulle, tad jāiet turpināt klaigāt pie domes ēkas, kur labākajā gadījumā kaut ko šai budžeta sadaļai iedalīs, bet tas nieks būs uz visu Jelgavu un mūsu apkaimes iespējas palielināsies par niecīgu procentu. Mēs varam paši, tikai par to kaut kas jāsaņem pretī. Un šie priekšlikumi ir jāsagatavo mums pašiem. Konstruktīvi, ar izpratni un veselo saprātu. Tātad gaidām ziņas no cilvēkiem, kuri vēlas līdzdarboties šo priekšlikumu sagatavošanā. Veidosim grupu, kas sagatavos priekšlikumus un iesniegs domē. Būtu labi, ja pieteiktos kāds kura īpašumi robežojas ar pašvaldības teritoriju, daudzdzīvokļu mājas vecākie un visi pārējie aktīvie un spriest spējīgie ļaudis.
Tika mēs varam ieviest vajadzīgo kārtību savā apkaimē.
UHGA
Jelgavas Domes lēmuma projekts aglomerācijas teritorijas jautājumā!
Brīžiem Jelgavas Domes darbinieki vienaldzība var tikai izraisīt izbrīnu. Vai tiešām katra, kura tiek strādāt pilsētas domes administrācijā, sevi sāk uzskatīt par kaut ko pārāku? Pārāku par tiem tur, kuri ārpus domes staigā pa ielām, dzīvo domes pārraudzības teritorijā, un, reizi četros gados, dodas pie vēlēšanu urnām un vēlē jaunos pilsētas lēmējus.
Laikam esošā Domes administrācija ir tā aizsēdējusies, ka iedzīvotāju intereses, vajadzības un sadarbība ir vērā neņemams fakts un šīs sabiedrības vajadzības ir apgrūtinošas un traucējošas. Notiek vienkārša darbības imitācija, kad kāds sabiedrības pārstāvis interesējas par kādiem jautājumiem. Izrāda nelielu interesi par jautājumiem, bet tiklīdz durvis aizveras, tā sabiedrības pārstāvja aktuālais jautājums tiek aizmirsts un viss notiek ierastā rutīnā. Tā tiešām izskatās.
Tā arī šoreiz. Notikumu attīstība vienkārši šokē.
Pārstāvot apkaimes biedrību “Jelgavas Līnijas”, kas, starp citu, ir lielākā apkaimes biedrība pēc biedru skaita Jelgavā, kura jau pulcējusi 160 biedrus, esam vairākkārt interesējušies par tādu aktuālu jautājumu, kā iespējamie risinājumi līniju iedzīvotājiem, lai ievērotu cilvēku pamatvajadzības. Līniju galā sanētā bijušās ādas pārstrādes rūpnīcas “Kosmoss” izgāztuve nav līdz galam iekonservēta un ķīmiskais piesārņojums jau izplešas ārpus šīs sanētās teritorijas. Esam jau informējuši, ka situācija ir dramatiski kritiska, kas pārsniedz visas pieļaujamās ķīmiskā piesārņojuma maksimāli pieļaujamās normas. Šis apstāklis un situācija ir ļoti labi zināma pilsētas domes administrācijai. Gan pilsētas attīstības departamentam, gan vadībai. Mūsu līniju apkaimes teritorijā pēc kadastrs.lv datiem ir vairāk nekā 1000 adrešu. Cik mēs vērojam uz vietas dzīvojošie, tad privātmāju celtniecība apkaimē notiek strauji. Uzskatām šo līniju apkaimi par strauji augošu teritoriju, kas pilsētas budžetā var ienest ievērojamas summas nodokļu veidā.
Bet liels bija mūsu pārsteigums, saņemot domes lēmuma projektu par aglomerācijas teritorijas pārskatīšanu, kas jau ir sagatavots un droši vien bez izmaiņām tiks pieņemts nākamajā domes sēdē. Jelgavas domē opozīcija netiek ņemta vērā un sagatavotie lēmumi netiek apspriesti. Bet izbrīnu raisa fakts, ka lēmuma projektu sagatavo cilvēki, ar kuriem esam diskutējuši par vides jautājumiem, par iespējamiem risinājumiem. Bet laikam šīs diskusijas viņiem ir tukša skaņa. Lēmuma projektā norādīts, ka līniju apkaimē ierīkot centralizēto kanalizāciju un ūdensvadu ir ekonomiski neizdevīgi, jo tur kaut kādas formulas norāda, ka uz kvadrātmetru nav pietiekošs cilvēku skaits. Es gribētu pajautāt lēmuma projekta sagatavotājām Jolantai Ližus no attīstības nodaļas, un Tatjanai Valterei no Jelgavas ūdens, pēc kādām formulām viņas novērtē cilvēku veselību, kuriem ir jādzīvo vietā, kurā piesārņojums pārsniedz visas iespējamās normas? Pēc kādām formulām viņas nosaka, ka šie cilvēki ir ekonomiski nevajadzīgi un viņiem nevajag centralizēto ūdensvadu un kanalizāciju? Varbūt Jolanta Ližus ir arī sagatavojusi ekonomisko pamatojumu par jaunajām domes administrācijas Volvo markas automašīnām? Kāds viņam ir ekonomiskais pamatojums? Varbūt viņa pārzina arī ekonomisko pamatojumu jaunā bērnudārza celtniecības izmaksām, kur projekti ir pasūtīti, ceļi ierīkoti, jauni ceļu nosaukumi piešķirti, tāmes ir pārrēķinātas un tehniskie noteikumi pārstrādāti. Šie procesi jau nenotiek bez maksas. Tikai viena maza problēmiņa. Paša bērnudārza jau nav. Viss tā kā būtu, bet bērnudārza nav. Kāds šim projektam ir ekonomiskais pamatojums? Ja nemaldos, ar šo pašu lēmuma projekta sagatavotāju arī runājām un vienojāmies, ka viņa painformēs par šī piesārņojuma jautājuma virzību, lai varam arī no biedrības puses piedalīties jautājuma risināšanā. Bet acīmredzot sabiedrības vajadzības un intereses neuzskata par nopietnu jautājumu. Vieglāk ir sagatavot lēmuma projektu, ka vieta ir ekonomiski neperspektīva un ko tur daudz iespringt. Lai tiek paši galā ar savu piesārņojumu. Neuzceltais bērnudārzs ir ekonomiski pamatota teritorija, bet teritorija, kas attīstās un kurā jāuzlabo infrastruktūra, tā ir ekonomiski neperspektīva.
Katrā ziņā šāda pilsētas administrācijas darbinieku attieksme pret ļoti aktuāliem jautājumiem ir liels pārsteigums. Pēc iepriekšējās sarunas ar šī lēmuma sagatavotāju gaidījām ziņu vai informāciju par pilsētas amatpersonu sarunām ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem, gaidījām ierosinājumus un redzējumu šīs katastrofālās vides situācijas risināšanai. Bet saņemam lēmuma projektu, ka teritorija ir neekonomiski neizdevīga. Katrā ziņā mēs pārskatīsim šo lēmumu, vajadzības gadījumā apstrīdēsim. Ja līdz šim nedaudz uzticējāmies pilsētas domes darbinieku teiktajam, solītajam, tad pēc šāda dokumenta saņemšanas šī ticība ir zudusi.
Un visbeidzot. Attiecības jau veidojas savstarpējas cieņas, komunikācijas un sadarbības rezultātā. Ja šo faktoru nav, tad nevajag brīnīties, ka uz domi “visi ejot tikai kasīties”. Šo kasīšanos izraisa jau šī attieksme. Nevajag aizmirst, ka pilsētas dome ir pilsētas iedzīvotājiem nevis otrādāk. Un mēdz arī kādreiz pilsētas vadības mainīties. Darbs pilsētas administrācijā nav mūža darbs, un tas nepārmantojas.
Var ignorēt, var neieklausīties, var stāstīt, ka visi vēlas tikai kasīties un neviens nesaprot domes darbinieku sūro un grūto darba specifiku, bet ar mums tik vienkārši šāda attieksme neies cauri. Nevar ļaut ņirgāties par sevi. Varam atgādināt, kā veidojas pilsētas budžets, no kādiem nodokļu maksājumiem tiek nodrošināta viena domes darbinieka atalgojuma samaksa, cik nekustamo īpašumu īpašniekiem ir jānomaksā NĪ nodoklis, lai veidotos viena domes darbinieka atalgojums ar visiem nodokļiem. Varam vēl atgādināt dažādus ekonomiskos principus, ne tikai cik cilvēkiem jābūt uz vienu kvadrātmetru, lai domei būtu izdevīgi.
Sāksim interesēties, cik ekonomiski izdevīgs ir bijis bērnudārza projekts? Kādas ir līdz šim bijušas izmaksas bērnudārzam, kura nav, un neviens nevar pateikt vai vispār būs. Interesēs kādi ir rezultāti sarunām ar par vidi atbildīgo ministriju, vai arī kārtējo reizi Jelgavas domes darbinieki tiek uztverti par nesvarīgiem un visas tikšanās ir atceltas? Ekonomiski neizdevīgā pilsētas apkaime vēlas šobrīd noskaidrot, cik ekonomiski izdevīgas pilsētas teritorijā tā atrodas!
Par bīstamo atkritumu izgāztuvi "Kosmoss"
5. un 4. līnijas galā ir sanēta bīstamo atkritumu izgāztuve, kur Padomju laikā strādājošā ādas pārstrādes rūpnīca “Kosmoss” izgāza visus savus pārstrādes rezultātā radušos bīstamos atkritumus. Tā vienkārši ņēma un mežā gāza laukā. Pēc apjomiem tā ir otra lielākā bīstamo atkritumu izgāztuve Latvijā - tādus datus mums sniedza Vides dienestā.
Apkaimē jau vairākus gadus iepriekš iedzīvotāji ir pamatoti interesējušies, kādā situācijā ir šobrīd sanētā bīstamo atkritumu izgāztuve. Vai tur vides monitoringa rezultātu rādītāji uzlabojas, vai sanēšana dod rezultātus, un kā šī izgāztuve ietekmē apkārtējo vidi, vai nerada kaitējumu apkārtnes iedzīvotājiem. Parasti atbildes no atbildīgajām institūcijām bija vispārīgas. Valsts vides dienests atbild, ka visi dati tiek iesniegti pilsētas domei, jautājiet viņiem. Pilsētas dome atbild, ka visi dati ir Valsts vides dienestam un viņi jautā viņiem. Un parasti tā uz riņķi sūta viens pie otra. Sakarā ar iedzīvotāju ierosinājumiem izgāztuves tuvumā uz kaut kādu ūdensvada ievilkšanu, vai citas cilvēku cieņpilnas infrastruktūras ieviešanu, tad atbilde vienmēr skan apmēram, ka naudas nav , varbūt nākamā gada budžetā kaut ko skatīsimies. Ilggadīgais pilsētas mēra vietnieks Stroda kungs tā arī regulāri atbild. Šogad nē, nākamgad. Gribētu viņam pajautāt par konkrētiem darbiem pēc katras šādas formālās atbildes vēstules parakstīšanas. Konkrēti ko viņš ir darījis šo jautājumu risināšanā, konkrētas darbības, lēmumi, ierosinājumi, priekšlikumi, kas nākuši no viņa personas, jo taču vēstulē atbild, ka centīsies. Mums no biedrības biedriem ir vairākas vēstules zināmas, kurām Stroda kungs tā arī vienveidīgi atbild – nākamgad, tad gan. Šogad neko nevaram, bet nākamgad. Bet ko nu par to tukšo muldēšanu. Atgriežamies pie izgāztuves jautājuma.
Aprīļa mēnesī biedrības pārstāvji pieteica vizīti Valsts vides dienestā par šo jautājumu. Sagaidīja veseli 3 ierēdņi. Neviltotas dusmas šajos ierēdņos izraisīja mūsu ziņa par to, ka pilsētas pārvaldes speciālisti mūs sūta pie viņiem skaidrot situāciju, jo viņi neko īsti nezinot. Izrādās Valsts vides dienests regulāri sūtot pilsētas administrācijas atbildīgajām personām vides monitoringa datus, un pilsētas vadībai situācija ar izgāztuves sanācijas rezultātiem ir zināma. Un rezultāti ir visnotaļ bēdīgi. Daudzos rādītājos bīstamo vielu koncentrācija pārsniedz ne vien noteiktās normas, bet ir pāri robežlielumiem, kas jau signalizē par katastrofu. Pielikumā pievienoju vides dienesta monitoringa rezultātus. Daudzi bīstamo ķīmisko elementu rādītāji vairākkārtīgi pārsniedz normas.
Vides dienests arī uz mūsu pieprasījumu par šo monitoringa rādītāju izsniegšanu īpaši nesteidzās. Likumā paredzētās 30. dienas cieņpilni noturēja. Mēs prasījām atsūtīt tos pašus rādītājus, ko viņi sūtījuši pilsētas domei, bet pat atkārtotu vēstuli viņi nevar sagatavot ātrāk par 30 dienām. Mēs vēlējāmies pārbaudīt izgāztuves tuvumā esošu dziļurbumu ūdens kvalitāti un veikt ūdens analīzes, lai pārliecinātos, vai ķīmiskais piesārņojums ir arī ārpus izgāztuves teritorijas. Bet diemžēl biedrība nevar šobrīd atļauties veikt šādas ūdens analīzes. Uzzinājām cenrādī, kādas ir laboratorisko analīžu izmaksas, sapratām, ka tas būs ļoti dārgi, lai pārbaudītu dziļurbuma ūdens kvalitāti uz visiem bīstamajiem ķīmiskajiem elementiem un smagiem metāliem. Kaut gan apkārtnē esošo dziļurbumu ūdens kvalitāti jau var noteikt pēc smakas, kas izdala ķīmiski asu smaku. Tur īsti pat nevajag speciāli taisīt analīzes, lai pierādītu, ka ķīmiskais piesārņojums jau ir izpleties krietni ārpus izgāztuves pašas teritorijas. Arī vides dienesta darbinieki neformālā sarunā teica zīmīgus vārdus – es tajā teritorijā nedzīvotu, kur nu vēl lietotu tādu ūdeni, kas nāk no dziļurbuma. Tomēr citu variantu ūdens ieguvei šajā teritorijā nav, jo apsvērt variantu par veselīga un uzturā lietojama ūdensvada ievilkšanu Stroda kungs sola katru nākamo gadu. Un tas nākamais gads nepienāk, tikai izgāztuves ķīmiskais piesārņojums plešas arvien tālāk un tālāk.
Rakstījām pilsētas domei vēstuli ar konkrētiem jautājumiem. Atbilde, kā parasti. Nodevām ziņu vides dienestam. Pilsētas dome ar vides dienestu futbolē vienu jautājumu no viena pie otra, bet nekāda risinājuma nav. Izskatās, kā šāda komunikācijas taktika starp šīm iestādēm ir sarunāta un pieņemti šādi spēles noteikumi. Tomēr jautājums paliek aktuāls. Kam šī izgāztuves problēma jārisina, kam ir atbildība par neizdevušos sanācijas projektu, kādi ir priekšlikumi, un kāda ir rīcība iedzīvotāju nodrošināšanu ar uzturā lietojamu ūdeni? Ir jābūt kaut kādiem konkrētiem risinājumiem, nevis atbildības futbolēšana no viena pie otra. Kurš ir atbildīgs par šiem jautājumiem?
Pilsētas atbilde
Šobrīd situācija ir tik kritiskā stāvoklī, ka mēs, kā apkaimes iedzīvotāji vairs nevaram atļauties noskatīties uz šo ierēdņu futbolu un jāsāk pašiem aktīvi rīkoties un prasīt atbildību. Pēc beidzamās pašvadības vadības atbildes jautāsim pēc konkrētiem datumiem, pierādījumiem un konkrētām amatpersonām, kuras ir veikušas viņu atbildes vēstulē minētās “vētrainās” darbības. Interesē konkrēti datumi, protokoli, vēstules, amatpersonas. Kuras amatpersonas atteica tikšanos VARAM, kad atteica, kuras tikās u.t.t. Jāsāk beidzot prasīt konkrētas lietas un pasākumus nevis tikai lasīt formālas atbildes un bla bla bla. Pašvaldība aicināja informēt, pašvaldība informē, pašvaldība tikās u.t.t. bet kāds ir rezultāts? Rezultāta nav. Kamēr mēs paši neņemsim jautājuma virzīšanu savā kontrolē, tikmēr mūs tikai kaut kam aicinās informēt un parasti neviens neko arī neinformēs.