Par bīstamo atkritumu izgāztuvi "Kosmoss"
5. un 4. līnijas galā ir sanēta bīstamo atkritumu izgāztuve, kur Padomju laikā strādājošā ādas pārstrādes rūpnīca “Kosmoss” izgāza visus savus pārstrādes rezultātā radušos bīstamos atkritumus. Tā vienkārši ņēma un mežā gāza laukā. Pēc apjomiem tā ir otra lielākā bīstamo atkritumu izgāztuve Latvijā - tādus datus mums sniedza Vides dienestā.
Apkaimē jau vairākus gadus iepriekš iedzīvotāji ir pamatoti interesējušies, kādā situācijā ir šobrīd sanētā bīstamo atkritumu izgāztuve. Vai tur vides monitoringa rezultātu rādītāji uzlabojas, vai sanēšana dod rezultātus, un kā šī izgāztuve ietekmē apkārtējo vidi, vai nerada kaitējumu apkārtnes iedzīvotājiem. Parasti atbildes no atbildīgajām institūcijām bija vispārīgas. Valsts vides dienests atbild, ka visi dati tiek iesniegti pilsētas domei, jautājiet viņiem. Pilsētas dome atbild, ka visi dati ir Valsts vides dienestam un viņi jautā viņiem. Un parasti tā uz riņķi sūta viens pie otra. Sakarā ar iedzīvotāju ierosinājumiem izgāztuves tuvumā uz kaut kādu ūdensvada ievilkšanu, vai citas cilvēku cieņpilnas infrastruktūras ieviešanu, tad atbilde vienmēr skan apmēram, ka naudas nav , varbūt nākamā gada budžetā kaut ko skatīsimies. Ilggadīgais pilsētas mēra vietnieks Stroda kungs tā arī regulāri atbild. Šogad nē, nākamgad. Gribētu viņam pajautāt par konkrētiem darbiem pēc katras šādas formālās atbildes vēstules parakstīšanas. Konkrēti ko viņš ir darījis šo jautājumu risināšanā, konkrētas darbības, lēmumi, ierosinājumi, priekšlikumi, kas nākuši no viņa personas, jo taču vēstulē atbild, ka centīsies. Mums no biedrības biedriem ir vairākas vēstules zināmas, kurām Stroda kungs tā arī vienveidīgi atbild – nākamgad, tad gan. Šogad neko nevaram, bet nākamgad. Bet ko nu par to tukšo muldēšanu. Atgriežamies pie izgāztuves jautājuma.
Aprīļa mēnesī biedrības pārstāvji pieteica vizīti Valsts vides dienestā par šo jautājumu. Sagaidīja veseli 3 ierēdņi. Neviltotas dusmas šajos ierēdņos izraisīja mūsu ziņa par to, ka pilsētas pārvaldes speciālisti mūs sūta pie viņiem skaidrot situāciju, jo viņi neko īsti nezinot. Izrādās Valsts vides dienests regulāri sūtot pilsētas administrācijas atbildīgajām personām vides monitoringa datus, un pilsētas vadībai situācija ar izgāztuves sanācijas rezultātiem ir zināma. Un rezultāti ir visnotaļ bēdīgi. Daudzos rādītājos bīstamo vielu koncentrācija pārsniedz ne vien noteiktās normas, bet ir pāri robežlielumiem, kas jau signalizē par katastrofu. Pielikumā pievienoju vides dienesta monitoringa rezultātus. Daudzi bīstamo ķīmisko elementu rādītāji vairākkārtīgi pārsniedz normas.
Vides dienests arī uz mūsu pieprasījumu par šo monitoringa rādītāju izsniegšanu īpaši nesteidzās. Likumā paredzētās 30. dienas cieņpilni noturēja. Mēs prasījām atsūtīt tos pašus rādītājus, ko viņi sūtījuši pilsētas domei, bet pat atkārtotu vēstuli viņi nevar sagatavot ātrāk par 30 dienām. Mēs vēlējāmies pārbaudīt izgāztuves tuvumā esošu dziļurbumu ūdens kvalitāti un veikt ūdens analīzes, lai pārliecinātos, vai ķīmiskais piesārņojums ir arī ārpus izgāztuves teritorijas. Bet diemžēl biedrība nevar šobrīd atļauties veikt šādas ūdens analīzes. Uzzinājām cenrādī, kādas ir laboratorisko analīžu izmaksas, sapratām, ka tas būs ļoti dārgi, lai pārbaudītu dziļurbuma ūdens kvalitāti uz visiem bīstamajiem ķīmiskajiem elementiem un smagiem metāliem. Kaut gan apkārtnē esošo dziļurbumu ūdens kvalitāti jau var noteikt pēc smakas, kas izdala ķīmiski asu smaku. Tur īsti pat nevajag speciāli taisīt analīzes, lai pierādītu, ka ķīmiskais piesārņojums jau ir izpleties krietni ārpus izgāztuves pašas teritorijas. Arī vides dienesta darbinieki neformālā sarunā teica zīmīgus vārdus – es tajā teritorijā nedzīvotu, kur nu vēl lietotu tādu ūdeni, kas nāk no dziļurbuma. Tomēr citu variantu ūdens ieguvei šajā teritorijā nav, jo apsvērt variantu par veselīga un uzturā lietojama ūdensvada ievilkšanu Stroda kungs sola katru nākamo gadu. Un tas nākamais gads nepienāk, tikai izgāztuves ķīmiskais piesārņojums plešas arvien tālāk un tālāk.
Rakstījām pilsētas domei vēstuli ar konkrētiem jautājumiem. Atbilde, kā parasti. Nodevām ziņu vides dienestam. Pilsētas dome ar vides dienestu futbolē vienu jautājumu no viena pie otra, bet nekāda risinājuma nav. Izskatās, kā šāda komunikācijas taktika starp šīm iestādēm ir sarunāta un pieņemti šādi spēles noteikumi. Tomēr jautājums paliek aktuāls. Kam šī izgāztuves problēma jārisina, kam ir atbildība par neizdevušos sanācijas projektu, kādi ir priekšlikumi, un kāda ir rīcība iedzīvotāju nodrošināšanu ar uzturā lietojamu ūdeni? Ir jābūt kaut kādiem konkrētiem risinājumiem, nevis atbildības futbolēšana no viena pie otra. Kurš ir atbildīgs par šiem jautājumiem?
Pilsētas atbilde
Šobrīd situācija ir tik kritiskā stāvoklī, ka mēs, kā apkaimes iedzīvotāji vairs nevaram atļauties noskatīties uz šo ierēdņu futbolu un jāsāk pašiem aktīvi rīkoties un prasīt atbildību. Pēc beidzamās pašvadības vadības atbildes jautāsim pēc konkrētiem datumiem, pierādījumiem un konkrētām amatpersonām, kuras ir veikušas viņu atbildes vēstulē minētās “vētrainās” darbības. Interesē konkrēti datumi, protokoli, vēstules, amatpersonas. Kuras amatpersonas atteica tikšanos VARAM, kad atteica, kuras tikās u.t.t. Jāsāk beidzot prasīt konkrētas lietas un pasākumus nevis tikai lasīt formālas atbildes un bla bla bla. Pašvaldība aicināja informēt, pašvaldība informē, pašvaldība tikās u.t.t. bet kāds ir rezultāts? Rezultāta nav. Kamēr mēs paši neņemsim jautājuma virzīšanu savā kontrolē, tikmēr mūs tikai kaut kam aicinās informēt un parasti neviens neko arī neinformēs.