Par vides situāciju apkaimē!
Biedrība “Jelgavas Līnijas”, apkopojot iepriekšējo gadu apkaimes iedzīvotāju aktivitātes un jautājumus pilsētas pašvaldībai par atbilstošu apstākļu nodrošināšanu tuvumā sanētai un rekultivētai bīstamo atkritumu izgāztuvei “Kosmoss” Jelgavā, Meža ceļā 6, vēlas informēt biedrības biedrus par padarīto šajā jautājumā.
Kļuva skaidrs, ka apkaimes iedzīvotāji vēlas saņemt no pašvaldības elementāras lietas - ūdensvadu, kanalizāciju. Taču vienmēr uz visiem jautājumiem no pilsētas domes sekoja atbilde, ka līdzekļu nav, bet skatīsim nākamā gada budžetā. Nu ir pagājuši vairāki deputātu sasaukumi, tika pieņemti vairāki gada budžeti, bet atbilde vienmēr ir viena un tā pati – “naudas nav”. Diemžēl tā ir mūsu pašvaldības īpatnība, kur pamatā galvenie politiskie spēki un to relatīvais sadalījums paliek nemainīgs vairāku sasaukumu garumā. Tā kā nav jau vairs svarīgi, kurā sasaukumā jautājums uzdots, jo atbildes uz jautājumiem sniedz vienas un tās pašas personas.
Izanalizējot saņemtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, rekordists uz atbildi “šogad nē, bet skatīsimies nākamā gada budžetā” ir Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Strods. Gribētu šim kungam pajautāt, ko tieši viņš ir rosinājis un ko tieši ir iesniedzis nākamo gadu budžetu pieprasījumos no šīm vēstulēm uzdotajos jautājumos. Varbūt vienkārši klusi parakstījis copy/paste atbildes gadu no gada un attaisnojis uz viņu liktās pozīcijas cerības un nav apgrūtinājis pilsētas budžetu ar visādiem “sīkumiem”. Drīz jau būs priekšvēlēšanu kampaņu sākumi un varēsim uzdot šim kungam un ne viņam vien, jautājumus par šo tēmu.
Bet lietas būtība ir ne jau J.Stroda copy/paste atbildēs. Bet ļoti nopietnā piesārņojuma problēmā. 2012.gadā tika pabeigta šī bīstamo atkritumu poligona sanācija un gadiem veikts monitorings. Šobrīd, no vides dienesta datiem redzams, ka situācija ir nevis bēdīga, bet ļoti bēdīga un pat bīstama. Pēc monitoringa datiem bīstamo smago metālu koncentrācija gruntsūdeņos stipri pārsniedz pat kritiski pieļaujamās robežas. Tamdēļ ļoti izbrīna pašvaldības ierēdņu vienaldzīgā un vieglprātīgā attieksme par šo jautājumu, kaut gan tieši domes, nevis ministriju, funkcijās ietilpst iedzīvotāju nodrošināšana ar ūdenssaimniecības un citiem komunāliem pakalpojumiem, kā to nosaka Pašvaldību likuma 4. pants.
Pirmā mūsu biedrības pārstāvju tikšanās reizē ar pilsētas Domes pārstāvjiem saņēmām informāciju, ka viņi neko īsti nezina par šo izgāztuvi, jo visi dati un monitoringu veic Valsts vides dienests. Gājām uz vides dienestu, kurā lūdzām mūs painformēt par situāciju, jo pilsētas domē neesot informācijas. Vides dienestā uzzinājām, ka šī monitoringa informācija regulāri tiekot sūtīta pilsētas atbildīgajām amatpersonām un viņām esot informācija. Atkārtoti jautājām pilsēta domes pārstāvjiem vai ir sekojusi kāda rīcība, domu apmaiņa, vai plāni šī jautājuma risināšanā. Šeit ar atbildi izcēlās Škutānes kundze, kura esot mēģinājusi tikties ar VARAM ministrijas pārstāvjiem, bet šie esot viņu “atšuvuši”, un tā jautājums atkal nonācis vides dienestā. Mēs esam neatlaidīgi un jautājām gan Škutānes kundzei, gan VARAM, gan jaunajai klimata ministrijai KEM, kad Jelgavas Domes amatpersonas ir pieteikušas tikšanos, ar kurām amatpersonām konkrēti tika sarunāta tikšanās un kuras ir tās amatpersonas, kuras atteica tikties. It kā vienādi jautājumi, bet atbildes ir dažādas, nekonkrētas un vispārīgas. Viens norāda uz otru, un otrādāk. Nevienam atbildība nav. Neviens nezina ko darīt un kā rīkoties. Un mēs, apkaimes iedzīvotāji, tam visam stāvam pa vidu, jo īsti neviena atbildīgā neesot. Pilsētai īsti nav daļas, jo monitoringu veic Vides dienests, KEM arī nav īsti daļas, jo viņi īsti atbild par kaut ko un varam vispār vairs nekāda darīšana par vidi neesot, viņi tik var izvērtēt pašvaldības atbildību un rīcību. Vēl ieteikums bija iesaistīt Veselības ministriju, jo tā varot pateikt vai apkaimē pazemes ūdens ir uzturā lietojams vai nav.
Respektīvi, vairāk nekā desmit gadu atpakaļ, kaut kas tika veikts. Iekonservēta bīstamo atkritumu izgāztuve. Rezultātā uzlabojumu nav un situācija kļūst sliktāka, gruntsūdeņu piesārņojums izgāztuves apkaimē pēc vairākiem parametriem pārsniedz kritiskās robežas. Bet nevienu no atbildīgām institūcijām tas neinteresē. Pilsēta tuvākā apkārtnē mierīgi dala būvatļaujas, nemaz nenodrošinot ne ūdensvada pieslēgumu, ne kanalizācijas pieslēgumu. KEM ir tikai sašutuši, kā Jelgavas pilsēta tā var rīkoties un tas esot bezatbildīgi, bet viņi neko nevarot izdarīt, jo tas jālemj VARAM, bet VARAM priecīgi, ka tikuši vaļā no vides jautājumiem, un nemaz nesaskata problēmu. Atliek vienīgi Veselības ministrijā aizvest ūdens paraugus, lai vismaz tā pakrata kādam ar pirkstu, un pasaka, ka teritorijā dziļurbumu ūdeni uzturā lietot ir bīstami. Bet šo faktu visi pārējie arī pieņems tikai zināšanai.
Piedāvājām iniciēt tikšanos ar visām iesaistītām pusēm un sākt vērtēt iespējamos risinājumus. Šis ir tas jautājums, kad nevar vairs atrakstīties, ka naudas nav, varbūt nākamgad. Ar katru brīdi smago metālu piesārņojums plešas platumā un nāk tuvāk zemes virskārtai. Neviens jau neprasa naudu, bet risinājumu. Ja sākotnējais sanācijas plāns nav nostrādājis, tad jābūt citiem risinājumiem. Ir jānodrošina līniju apkaime ar pienācīgu ūdensvadu, ar pienācīgu kanalizācijas pieslēguma iespēju. Jāvērtē iespējamie bīstamo vielu ierobežošanas pasākumi. Ir jābūt kaut kādam plānam. Mēs šo jautājumu sākam risināt jau kopš gada sākuma. Pagaidām tikai atbildīgās iestādes izvairās no atbildības un mūs uzskata par nemiera cēlājiem un tiem, kuri traucē ar saviem “sīkumiem” ierasto ierēdņu rutīnu. Bet mēs vēlamies, lai mūs sadzird, lai saprot un iesaistās. Pagaidām neizskatās, ka kādam kaut kas interesētu. Iepriekšējā nedēļā sazinājos ar pilsētas domas atbildīgo amatpersonu vides jautājumos Jolantu Ližus. Solīja pārrunāt ar savu priekšnieci Attīstības nodaļā un sniegt mums atbildi par iespējamo tālāko rīcību. Bet laikam atkal nav sanācis un nekādu ziņu pagaidām nav. Bet mēs esam neatlaidīgi. Pēc laiciņa jautāsim, kāds ir progress šajā jautājumā.
Par tālākiem notikumiem un šī procesa attīstību informēsim.