Jelgavas Domes lēmuma projekts aglomerācijas teritorijas jautājumā!

Brīžiem Jelgavas Domes darbinieki vienaldzība var tikai izraisīt izbrīnu. Vai tiešām katra, kura tiek strādāt pilsētas domes administrācijā, sevi sāk uzskatīt par kaut ko pārāku? Pārāku par tiem tur, kuri ārpus domes staigā pa ielām, dzīvo domes pārraudzības teritorijā, un, reizi četros gados, dodas pie vēlēšanu urnām un vēlē jaunos pilsētas lēmējus.

Laikam esošā Domes administrācija ir tā aizsēdējusies, ka iedzīvotāju intereses, vajadzības un sadarbība ir vērā neņemams fakts un šīs sabiedrības vajadzības ir apgrūtinošas un traucējošas. Notiek vienkārša darbības imitācija, kad kāds sabiedrības pārstāvis interesējas par kādiem jautājumiem. Izrāda nelielu interesi par jautājumiem, bet tiklīdz durvis aizveras, tā sabiedrības pārstāvja aktuālais jautājums tiek aizmirsts un viss notiek ierastā rutīnā. Tā tiešām izskatās.

Tā arī šoreiz. Notikumu attīstība vienkārši šokē.

Pārstāvot apkaimes biedrību “Jelgavas Līnijas”, kas, starp citu, ir lielākā apkaimes biedrība pēc biedru skaita Jelgavā, kura jau pulcējusi 160 biedrus, esam vairākkārt interesējušies par tādu aktuālu jautājumu, kā iespējamie risinājumi līniju iedzīvotājiem, lai ievērotu cilvēku pamatvajadzības. Līniju galā sanētā bijušās ādas pārstrādes rūpnīcas “Kosmoss” izgāztuve nav līdz galam iekonservēta un ķīmiskais piesārņojums jau izplešas ārpus šīs sanētās teritorijas. Esam jau informējuši, ka situācija ir dramatiski kritiska, kas pārsniedz visas pieļaujamās ķīmiskā piesārņojuma maksimāli pieļaujamās normas. Šis apstāklis un situācija ir ļoti labi zināma pilsētas domes administrācijai. Gan pilsētas attīstības departamentam, gan vadībai. Mūsu līniju apkaimes teritorijā pēc kadastrs.lv datiem ir vairāk nekā 1000 adrešu. Cik mēs vērojam uz vietas dzīvojošie, tad privātmāju celtniecība apkaimē notiek strauji. Uzskatām šo līniju apkaimi par strauji augošu teritoriju, kas pilsētas budžetā var ienest ievērojamas summas nodokļu veidā.

Bet liels bija mūsu pārsteigums, saņemot domes lēmuma projektu par aglomerācijas teritorijas pārskatīšanu, kas jau ir sagatavots un droši vien bez izmaiņām tiks pieņemts nākamajā domes sēdē. Jelgavas domē opozīcija netiek ņemta vērā un sagatavotie lēmumi netiek apspriesti. Bet izbrīnu raisa fakts, ka lēmuma projektu sagatavo cilvēki, ar kuriem esam diskutējuši par vides jautājumiem, par iespējamiem risinājumiem. Bet laikam šīs diskusijas viņiem ir tukša skaņa. Lēmuma projektā norādīts, ka līniju apkaimē ierīkot centralizēto kanalizāciju un ūdensvadu ir ekonomiski neizdevīgi, jo tur kaut kādas formulas norāda, ka uz kvadrātmetru nav pietiekošs cilvēku skaits. Es gribētu pajautāt lēmuma projekta sagatavotājām Jolantai Ližus no attīstības nodaļas, un Tatjanai Valterei no Jelgavas ūdens, pēc kādām formulām viņas novērtē cilvēku veselību, kuriem ir jādzīvo vietā, kurā piesārņojums pārsniedz visas iespējamās normas? Pēc kādām formulām viņas nosaka, ka šie cilvēki ir ekonomiski nevajadzīgi un viņiem nevajag centralizēto ūdensvadu un kanalizāciju? Varbūt Jolanta Ližus ir arī sagatavojusi ekonomisko pamatojumu par jaunajām domes administrācijas Volvo markas automašīnām? Kāds viņam ir ekonomiskais pamatojums? Varbūt viņa pārzina arī ekonomisko pamatojumu jaunā bērnudārza celtniecības izmaksām, kur projekti ir pasūtīti, ceļi ierīkoti, jauni ceļu nosaukumi piešķirti, tāmes ir pārrēķinātas un tehniskie noteikumi pārstrādāti. Šie procesi jau nenotiek bez maksas. Tikai viena maza problēmiņa. Paša bērnudārza jau nav. Viss tā kā būtu, bet bērnudārza nav. Kāds šim projektam ir ekonomiskais pamatojums? Ja nemaldos, ar šo pašu lēmuma projekta sagatavotāju arī runājām un vienojāmies, ka viņa painformēs par šī piesārņojuma jautājuma virzību, lai varam arī no biedrības puses piedalīties jautājuma risināšanā. Bet acīmredzot sabiedrības vajadzības un intereses neuzskata par nopietnu jautājumu. Vieglāk ir sagatavot lēmuma projektu, ka vieta ir ekonomiski neperspektīva un ko tur daudz iespringt. Lai tiek paši galā ar savu piesārņojumu. Neuzceltais bērnudārzs ir ekonomiski pamatota teritorija, bet teritorija, kas attīstās un kurā jāuzlabo infrastruktūra, tā ir ekonomiski neperspektīva.

Katrā ziņā šāda pilsētas administrācijas darbinieku attieksme pret ļoti aktuāliem jautājumiem ir liels pārsteigums. Pēc iepriekšējās sarunas ar šī lēmuma sagatavotāju gaidījām ziņu vai informāciju par pilsētas amatpersonu sarunām ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem, gaidījām ierosinājumus un redzējumu šīs katastrofālās vides situācijas risināšanai. Bet saņemam lēmuma projektu, ka teritorija ir neekonomiski neizdevīga. Katrā ziņā mēs pārskatīsim šo lēmumu, vajadzības gadījumā apstrīdēsim. Ja līdz šim nedaudz uzticējāmies pilsētas domes darbinieku teiktajam, solītajam, tad pēc šāda dokumenta saņemšanas šī ticība ir zudusi.

Un visbeidzot. Attiecības jau veidojas savstarpējas cieņas, komunikācijas un sadarbības rezultātā. Ja šo faktoru nav, tad nevajag brīnīties, ka uz domi “visi ejot tikai kasīties”. Šo kasīšanos izraisa jau šī attieksme. Nevajag aizmirst, ka pilsētas dome ir pilsētas iedzīvotājiem nevis otrādāk. Un mēdz arī kādreiz pilsētas vadības mainīties. Darbs pilsētas administrācijā nav mūža darbs, un tas nepārmantojas.

Var ignorēt, var neieklausīties, var stāstīt, ka visi vēlas tikai kasīties un neviens nesaprot domes darbinieku sūro un grūto darba specifiku, bet ar mums tik vienkārši šāda attieksme neies cauri. Nevar ļaut ņirgāties par sevi. Varam atgādināt, kā veidojas pilsētas budžets, no kādiem nodokļu maksājumiem tiek nodrošināta viena domes darbinieka atalgojuma samaksa, cik nekustamo īpašumu īpašniekiem ir jānomaksā NĪ nodoklis, lai veidotos viena domes darbinieka atalgojums ar visiem nodokļiem. Varam vēl atgādināt dažādus ekonomiskos principus, ne tikai cik cilvēkiem jābūt uz vienu kvadrātmetru, lai domei būtu izdevīgi.

Sāksim interesēties, cik ekonomiski izdevīgs ir bijis bērnudārza projekts? Kādas ir līdz šim bijušas izmaksas bērnudārzam, kura nav, un neviens nevar pateikt vai vispār būs. Interesēs kādi ir rezultāti sarunām ar par vidi atbildīgo ministriju, vai arī kārtējo reizi Jelgavas domes darbinieki tiek uztverti par nesvarīgiem un visas tikšanās ir atceltas? Ekonomiski neizdevīgā pilsētas apkaime vēlas šobrīd noskaidrot, cik ekonomiski izdevīgas pilsētas teritorijā tā atrodas!  

Par vides situāciju apkaimē!

Biedrība “Jelgavas Līnijas”, apkopojot iepriekšējo gadu apkaimes iedzīvotāju aktivitātes un jautājumus pilsētas pašvaldībai par atbilstošu apstākļu nodrošināšanu tuvumā sanētai un rekultivētai bīstamo atkritumu izgāztuvei “Kosmoss” Jelgavā, Meža ceļā 6, vēlas informēt biedrības biedrus par padarīto šajā jautājumā.

Kļuva skaidrs, ka apkaimes iedzīvotāji vēlas saņemt no pašvaldības elementāras lietas - ūdensvadu, kanalizāciju. Taču vienmēr uz visiem jautājumiem no pilsētas domes sekoja atbilde, ka līdzekļu nav, bet skatīsim nākamā gada budžetā. Nu ir pagājuši vairāki deputātu sasaukumi, tika pieņemti vairāki gada budžeti, bet atbilde vienmēr ir viena un tā pati – “naudas nav”. Diemžēl tā ir mūsu pašvaldības īpatnība, kur pamatā galvenie politiskie spēki un to relatīvais sadalījums paliek nemainīgs vairāku sasaukumu garumā. Tā kā nav jau vairs svarīgi, kurā sasaukumā jautājums uzdots, jo atbildes uz jautājumiem sniedz vienas un tās pašas personas.

Izanalizējot saņemtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, rekordists uz atbildi “šogad nē, bet skatīsimies nākamā gada budžetā” ir Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Strods. Gribētu šim kungam pajautāt, ko tieši viņš ir rosinājis un ko tieši ir iesniedzis nākamo gadu budžetu pieprasījumos no šīm vēstulēm uzdotajos jautājumos. Varbūt vienkārši klusi parakstījis copy/paste atbildes gadu no gada un attaisnojis uz viņu liktās pozīcijas cerības un nav apgrūtinājis pilsētas budžetu ar visādiem “sīkumiem”. Drīz jau būs priekšvēlēšanu kampaņu sākumi un varēsim uzdot šim kungam un ne viņam vien, jautājumus par šo tēmu.

                Bet lietas būtība ir ne jau J.Stroda copy/paste atbildēs. Bet ļoti nopietnā piesārņojuma problēmā. 2012.gadā tika pabeigta šī bīstamo atkritumu poligona sanācija un gadiem veikts monitorings. Šobrīd, no vides dienesta datiem redzams, ka situācija ir nevis bēdīga, bet ļoti bēdīga un pat bīstama. Pēc monitoringa datiem bīstamo smago metālu koncentrācija gruntsūdeņos stipri pārsniedz pat kritiski pieļaujamās robežas. Tamdēļ ļoti izbrīna pašvaldības ierēdņu vienaldzīgā un vieglprātīgā attieksme par šo jautājumu, kaut gan tieši domes, nevis ministriju, funkcijās ietilpst iedzīvotāju nodrošināšana ar ūdenssaimniecības un citiem komunāliem pakalpojumiem, kā to nosaka Pašvaldību likuma 4. pants.

Pirmā mūsu biedrības pārstāvju tikšanās reizē ar pilsētas Domes pārstāvjiem saņēmām informāciju, ka viņi neko īsti nezina par šo izgāztuvi, jo visi dati un monitoringu veic Valsts vides dienests. Gājām uz vides dienestu, kurā lūdzām mūs painformēt par situāciju, jo pilsētas domē neesot informācijas. Vides dienestā uzzinājām, ka šī monitoringa informācija regulāri tiekot sūtīta pilsētas atbildīgajām amatpersonām un viņām esot informācija. Atkārtoti jautājām pilsēta domes pārstāvjiem vai ir sekojusi kāda rīcība, domu apmaiņa, vai plāni šī jautājuma risināšanā. Šeit ar atbildi izcēlās Škutānes kundze, kura esot mēģinājusi tikties ar VARAM ministrijas pārstāvjiem, bet šie esot viņu “atšuvuši”, un tā jautājums atkal nonācis vides dienestā. Mēs esam neatlaidīgi un jautājām gan Škutānes kundzei, gan VARAM, gan jaunajai klimata ministrijai KEM, kad Jelgavas Domes amatpersonas ir pieteikušas tikšanos, ar kurām amatpersonām konkrēti tika sarunāta tikšanās un kuras ir tās amatpersonas, kuras atteica tikties. It kā vienādi jautājumi, bet atbildes ir dažādas, nekonkrētas un vispārīgas. Viens norāda uz otru, un otrādāk. Nevienam atbildība nav. Neviens nezina ko darīt un kā rīkoties. Un mēs, apkaimes iedzīvotāji, tam visam stāvam pa vidu, jo īsti neviena atbildīgā neesot. Pilsētai īsti nav daļas, jo monitoringu veic Vides dienests, KEM arī nav īsti daļas, jo viņi īsti atbild par kaut ko un varam vispār vairs nekāda darīšana par vidi neesot, viņi tik var izvērtēt pašvaldības atbildību un rīcību. Vēl ieteikums bija iesaistīt Veselības ministriju, jo tā varot pateikt vai apkaimē pazemes ūdens ir uzturā lietojams vai nav.

Respektīvi, vairāk nekā desmit gadu atpakaļ, kaut kas tika veikts. Iekonservēta bīstamo atkritumu izgāztuve. Rezultātā uzlabojumu nav un situācija kļūst sliktāka, gruntsūdeņu piesārņojums izgāztuves apkaimē pēc vairākiem parametriem pārsniedz kritiskās robežas. Bet nevienu no atbildīgām institūcijām tas neinteresē. Pilsēta tuvākā apkārtnē mierīgi dala būvatļaujas, nemaz nenodrošinot ne ūdensvada pieslēgumu, ne kanalizācijas pieslēgumu. KEM ir tikai sašutuši, kā Jelgavas pilsēta tā var rīkoties un tas esot bezatbildīgi, bet viņi neko nevarot izdarīt, jo tas jālemj VARAM, bet VARAM priecīgi, ka tikuši vaļā no vides jautājumiem, un nemaz nesaskata problēmu. Atliek vienīgi Veselības ministrijā aizvest ūdens paraugus, lai vismaz tā pakrata kādam ar pirkstu, un pasaka, ka teritorijā dziļurbumu ūdeni uzturā lietot ir bīstami. Bet šo faktu visi pārējie arī pieņems tikai zināšanai.

Piedāvājām iniciēt tikšanos ar visām iesaistītām pusēm un sākt vērtēt iespējamos risinājumus. Šis ir tas jautājums, kad nevar vairs atrakstīties, ka naudas nav, varbūt nākamgad. Ar katru brīdi smago metālu piesārņojums plešas platumā un nāk tuvāk zemes virskārtai. Neviens jau neprasa naudu, bet risinājumu. Ja sākotnējais sanācijas plāns nav nostrādājis, tad jābūt citiem risinājumiem. Ir jānodrošina līniju apkaime ar pienācīgu ūdensvadu, ar pienācīgu kanalizācijas pieslēguma iespēju. Jāvērtē iespējamie bīstamo vielu ierobežošanas pasākumi. Ir jābūt kaut kādam plānam. Mēs šo jautājumu sākam risināt jau kopš gada sākuma. Pagaidām tikai atbildīgās iestādes izvairās no atbildības un mūs uzskata par nemiera cēlājiem un tiem, kuri traucē ar saviem “sīkumiem” ierasto ierēdņu rutīnu. Bet mēs vēlamies, lai mūs sadzird, lai saprot un iesaistās. Pagaidām neizskatās, ka kādam kaut kas interesētu. Iepriekšējā nedēļā sazinājos ar pilsētas domas atbildīgo amatpersonu vides jautājumos Jolantu Ližus. Solīja pārrunāt ar savu priekšnieci Attīstības nodaļā un sniegt mums atbildi par iespējamo tālāko rīcību. Bet laikam atkal nav sanācis un nekādu ziņu pagaidām nav. Bet mēs esam neatlaidīgi. Pēc laiciņa jautāsim, kāds ir progress šajā jautājumā.

Par tālākiem notikumiem un šī procesa attīstību informēsim.

Par bīstamo atkritumu izgāztuvi "Kosmoss"

5. un 4. līnijas galā ir sanēta bīstamo atkritumu izgāztuve, kur Padomju laikā strādājošā ādas pārstrādes rūpnīca “Kosmoss” izgāza visus savus pārstrādes rezultātā radušos bīstamos atkritumus. Tā vienkārši ņēma un mežā gāza laukā. Pēc apjomiem tā ir otra lielākā bīstamo atkritumu izgāztuve Latvijā - tādus datus mums sniedza Vides dienestā.

Apkaimē jau vairākus gadus iepriekš iedzīvotāji ir pamatoti interesējušies, kādā situācijā ir šobrīd sanētā bīstamo atkritumu izgāztuve. Vai tur vides monitoringa rezultātu rādītāji uzlabojas, vai sanēšana dod rezultātus, un kā šī izgāztuve ietekmē apkārtējo vidi, vai nerada kaitējumu apkārtnes iedzīvotājiem. Parasti atbildes no atbildīgajām institūcijām bija vispārīgas. Valsts vides dienests atbild, ka visi dati tiek iesniegti pilsētas domei, jautājiet viņiem. Pilsētas dome atbild, ka visi dati ir Valsts vides dienestam un viņi jautā viņiem. Un parasti tā uz riņķi sūta viens pie otra. Sakarā ar iedzīvotāju ierosinājumiem izgāztuves tuvumā uz kaut kādu ūdensvada ievilkšanu, vai citas cilvēku cieņpilnas infrastruktūras ieviešanu, tad atbilde vienmēr skan apmēram, ka naudas nav , varbūt nākamā gada budžetā kaut ko skatīsimies. Ilggadīgais pilsētas mēra vietnieks Stroda kungs tā arī regulāri atbild. Šogad nē, nākamgad. Gribētu viņam pajautāt par konkrētiem darbiem pēc katras šādas formālās atbildes vēstules parakstīšanas. Konkrēti ko viņš ir darījis šo jautājumu risināšanā, konkrētas darbības, lēmumi, ierosinājumi, priekšlikumi, kas nākuši no viņa personas, jo taču vēstulē atbild, ka centīsies. Mums no biedrības biedriem ir vairākas vēstules zināmas,  kurām Stroda kungs tā arī vienveidīgi atbild – nākamgad, tad gan. Šogad neko nevaram, bet nākamgad. Bet ko nu par to tukšo muldēšanu. Atgriežamies pie izgāztuves jautājuma.

Aprīļa mēnesī biedrības pārstāvji pieteica vizīti Valsts vides dienestā par šo jautājumu. Sagaidīja veseli 3 ierēdņi. Neviltotas dusmas šajos ierēdņos izraisīja mūsu ziņa par to, ka pilsētas pārvaldes speciālisti mūs sūta pie viņiem skaidrot situāciju, jo viņi neko īsti nezinot. Izrādās Valsts vides dienests regulāri sūtot pilsētas administrācijas atbildīgajām personām vides monitoringa datus, un pilsētas vadībai situācija ar izgāztuves sanācijas rezultātiem ir zināma. Un rezultāti ir visnotaļ bēdīgi. Daudzos rādītājos bīstamo vielu koncentrācija pārsniedz ne vien noteiktās normas, bet ir pāri robežlielumiem, kas jau signalizē par katastrofu. Pielikumā pievienoju vides dienesta monitoringa rezultātus. Daudzi bīstamo ķīmisko elementu rādītāji vairākkārtīgi pārsniedz normas.

Vides dienests arī uz mūsu pieprasījumu par šo monitoringa rādītāju izsniegšanu īpaši nesteidzās. Likumā paredzētās 30. dienas cieņpilni noturēja. Mēs prasījām atsūtīt tos pašus rādītājus, ko viņi sūtījuši pilsētas domei, bet pat atkārtotu vēstuli viņi nevar sagatavot ātrāk par 30 dienām.  Mēs vēlējāmies pārbaudīt izgāztuves tuvumā esošu dziļurbumu ūdens kvalitāti un veikt ūdens analīzes, lai pārliecinātos, vai ķīmiskais piesārņojums ir arī ārpus izgāztuves teritorijas. Bet diemžēl biedrība nevar šobrīd atļauties veikt šādas ūdens analīzes. Uzzinājām cenrādī, kādas ir laboratorisko analīžu izmaksas, sapratām, ka tas būs ļoti dārgi, lai pārbaudītu dziļurbuma ūdens kvalitāti uz visiem bīstamajiem ķīmiskajiem elementiem un smagiem metāliem. Kaut gan apkārtnē esošo dziļurbumu ūdens kvalitāti jau var noteikt pēc smakas, kas izdala ķīmiski asu smaku. Tur īsti pat nevajag speciāli taisīt analīzes, lai pierādītu, ka ķīmiskais piesārņojums jau ir izpleties krietni ārpus izgāztuves pašas teritorijas. Arī vides dienesta darbinieki neformālā sarunā teica zīmīgus vārdus – es tajā teritorijā nedzīvotu, kur nu vēl lietotu tādu ūdeni, kas nāk no dziļurbuma. Tomēr citu variantu ūdens ieguvei šajā teritorijā nav, jo apsvērt variantu par veselīga un uzturā lietojama ūdensvada ievilkšanu Stroda kungs sola katru nākamo gadu. Un tas nākamais gads nepienāk, tikai izgāztuves ķīmiskais piesārņojums plešas arvien tālāk un tālāk.

Rakstījām pilsētas domei vēstuli ar konkrētiem jautājumiem. Atbilde, kā parasti. Nodevām ziņu vides dienestam. Pilsētas dome ar vides dienestu futbolē vienu jautājumu no viena pie otra, bet nekāda risinājuma nav. Izskatās, kā šāda komunikācijas taktika starp šīm iestādēm ir sarunāta un pieņemti šādi spēles noteikumi. Tomēr jautājums paliek aktuāls. Kam šī izgāztuves problēma jārisina, kam ir atbildība par neizdevušos sanācijas projektu, kādi ir priekšlikumi, un kāda ir rīcība iedzīvotāju nodrošināšanu ar uzturā lietojamu ūdeni? Ir jābūt kaut kādiem konkrētiem risinājumiem, nevis atbildības futbolēšana no viena pie otra. Kurš ir atbildīgs par šiem jautājumiem?

Pilsētas atbilde

Šobrīd situācija ir tik kritiskā stāvoklī, ka mēs, kā apkaimes iedzīvotāji vairs nevaram atļauties noskatīties uz šo ierēdņu futbolu un jāsāk pašiem aktīvi rīkoties un prasīt atbildību. Pēc beidzamās pašvadības vadības atbildes jautāsim pēc konkrētiem datumiem, pierādījumiem un konkrētām amatpersonām, kuras ir veikušas viņu atbildes vēstulē minētās “vētrainās” darbības. Interesē konkrēti datumi, protokoli, vēstules, amatpersonas. Kuras amatpersonas atteica tikšanos VARAM, kad atteica, kuras tikās u.t.t. Jāsāk beidzot prasīt konkrētas lietas un pasākumus nevis tikai lasīt formālas atbildes un bla bla bla. Pašvaldība aicināja informēt, pašvaldība informē, pašvaldība tikās u.t.t. bet kāds ir rezultāts? Rezultāta nav. Kamēr mēs paši neņemsim jautājuma virzīšanu savā kontrolē, tikmēr mūs tikai kaut kam aicinās informēt un parasti neviens neko arī neinformēs. 

Par 2. un 3.līnijas jauno ceļa segumu.

           Biedrības pārstāvju vizītes laikā pie pašvaldības uzņēmuma “Pilsētsaimniecība” vadītāja M.Mielava kunga uzzinājām, ka sakarā ar to, ka starp 3. un 2. līniju paredzētais bērnudārzs tomēr netiks būvēts, tad finanšu līdzekļus, kas kaut kur, kaut kā palikuši brīvi, ieguldīs ceļa seguma uzlabošanai tieši 2. un 3. līnijās. Tik tālu viss bija lieliski. Sākās ceļu būves darbi. Solītā asfalta vietā bija cita veida segums. Pēc uzklāšanas iedzīvotājiem radās vairāki jautājumi, jo realitātē šis ceļa segums neizskatījās pārliecinoši noturīgs un jau īsi pēc uzklāšanas salaiduma vietās ar perpendikulārām ielām bija sabojāts. Tāpat biedrības biedriem radās citi jautājumi par tālāko šī ceļa seguma noturību, garantiju un turpmāko atbildību. Šos jautājumus uzdevām pašvaldības uzņēmuma “Pilsētsaimniecība” vadītājam.

Vēstule:

Tieši pēc likumdošanā noteiktā laika, 30 termiņā noteiktajām dienām, saņēmām atbildi: 

Vērtējiet, vai uz visiem jautājumiem ir atbildēts pēc būtības, vai vienkārša atrakstīšanās.

Nezinām, vai šie jautājumi ir tik sarežģīti, vai uzņēmumam ir tik daudz jautājumu vēstuļu, ka atbildes uz vienkāršiem jautājumiem tiek sagatavotas tieši 30 dienu laikā? Pagaidām vēl neviena iestāde nav centusies savu atbildi nosūtīt ātrāk. Bet kam mūsdienās ir viegli?

Ja ir jautājumi, informējiet mūs. Ja arī uzdodat jautājumus atbildē norādītajos saziņas līdzekļos, arī informējiet, lai varam sekot līdzi ziņu nodošanas, pieņemšanas un reaģēšanas izpildei. Ne vienmēr solītais tiek pildīts. Ja radušies jautājumi, precizējumi un informācija par jauno ceļu segumu, foto, video un informāciju, lūdzu, sūtīt uz jelgavaslinijas@gmail.com .

Par apkaimē esošo pašvaldībai piederošo teritoriju sakopšanu.

Pilsētā, īpaši privātmāju rajonos, ir dažādas teritorijas ar dažādu īpašnieku statusu. Ir privātas zemes un ir pašvaldības vai valsts īpašumā esoši zemes gabali. Mūsu apkaimē pārsvarā ir privāti un pašvaldības zemes gabali. Ir arī tādi zemes gabali, kuri ir privātīpašumā, bet īpašnieks uz šī zemes gabala nekādu darbību neveic. Tādus gabalus stingri pieskata vides dienesta pārstāvji un pašvaldības policija. Policija pat ar mērlenti mēra zemes gabala apauguma garumu, un, tiklīdz kā apaugums ir garāks par normatīvos noteikto atļauto, tā raksta kvītis par soda naudas nomaksu. It kā viss būtu pareizi. Bet starp privātām teritorijām ir arī pašvaldības zemes gabali, kuru apkopšanā tik naski neveicas. Vairāki iedzīvotāji, kuru zemes gabalu teritorijas robežojas ar pilsētas īpašumiem, speciāli pa perimetru appļauj pašvaldības nekoptās teritorijas, lai uzturētu kārtībā savas teritorijas. Apaugušās teritoriju bīstamība nav tikai tajā, ka tās neizskatās glīti un bojā skatu kaimiņiem un garāmbraucējiem. Nekoptās teritorijās vairojas Spānijas kailgliemeži, apdraudot blakus esošās sakoptās teritorijas; meža dzīvnieki sāk iedzīvoties pilsētas vidē, kur tiem nebūtu jāatrodas; tāpat dažādi veselībai bīstami kukaiņi, piemēram, ērces, atrod savu mājvietu šādās aizaugušās pļavās.   Zemes īpašnieki cenšas sakārtot savus īpašumus, nodrošināt savu teritoriju, bet, ja blakus ir teritorijas, kuras netiek pienācīgi uzturētas, tad ir ļoti grūti cīnīties ar visām iepriekš uzskaitītām nelāgajām problēmām. Mūsu apkaimes iedzīvotāji ziņo, ka pat esot bijis gadījums, kad atbraukuši darbinieki no apsaimniekošanas brigādes uzkopt un nopļaut pašvaldības teritoriju, kas robežojas ar privātīpašnieka zemi, pusi nopļāvuši un solījuši vēlāk pabeigt. Tomēr tas vēlāk vēl līdz šim nav pienācis. Viss atstāts pusratā. Konkrēts notikums starp īpašumu Meldru ceļu 4a un Meldru ceļš 6.

Tikpat dīvaina ir bijusi grāvju izpaušana un sakopšana, kad 3.līnijā klāja jauno ielas segumu. Ir viens grāvja posms, kuru vienlaicīgā grāvja pļaušana ir izlaista. Kad cilvēki jautājuši, kamdēļ šis posms palicis nepļauts, tad atbildēja, ka šo posmu jau esot kaut kad iepriekš pļāvuši, tagad to nedarīs. Īsti nav saprotama tāda teritoriju apsaimniekošanas kārtība. Varbūt to nosaka , kādi pilsētas normatīvi, vai noteikumi, vai nosacījumi, vai likumi? Nezinu, nemāku teikt. Es tik zinu, ka, lai uzturētu kārtībā savu teritoriju, par viņu ir jārūpējas, regulāri jāpļauj, jākopj un jātīra. Zinātāji stāsta, ka normatīvi nosaka, ka pašvaldībai savi zemes pleķi ir jāpļauj divas reizes gadā. Kaut kad vasaras sākumā un vasaras beigās. Negribētos tādiem noteikumiem ticēt, jo, spriežot pēc savas teritorijas apkopšanas, mazākais pļaušanas biežums ir divas reizes mēnesī. Ja plāns ir divas reizes gadā, tad pašvaldības policijai ir visas iespējas sodīt teritorijas uzturētāju par pārāk garu nepļautu lauku. Interesanti vai pašvaldības policija piestāda sodu pašvaldības uzņēmumam “Pilsētsaimniecība” par nesakoptu pašvaldības teritoriju?

Esam nosūtījuši vēstuli uzņēmuma Pilsētsaimniecība vadībai, lai sniedz mums skaidrojumu un publicēsim šo skaidrojumu arī šeit pat mājaslapā.

Ja kādam ir vēl kādi jautājumi un ieteikumi par teritorijas attīstību, lūdzam rakstīt uz jelgavaslinijas@gmail.com. Risināsim jautājumus, uzdosim jautājumus atbildīgajiem dienestiem vai atbildīgajām amatpersonām. Diemžēl pieredze rāda, ka normāla koleģiāla mutvārdu komunikācija ar valsts un pašvaldības iestādēm nav konstruktīva. Tā beidzas brīdī, kad mēs pametam kāda pašvaldības vai valsts ierēdņa kabinetu. Tamdēļ ir nepieciešama komunikācija rakstveidā. Tad nu savus ierosinājumus, neskaidrības un jautājumus rakstiet uz jelgavaslinijas@gmail.com.

"Čiekurkalna attīstības biedrības" tikšanās ar "Jelgavas līnijas" biedrību.

Apkaimes biedrības “Jelgavas līnijas” pārstāvji 22.01.2024. viesojās pie apkaimes biedrības “ Čiekurkalna attīstības biedrība”. Čiekurkalna attīstības biedrība jau pastāv vairāk nekā 10 gadus. Apkaimes biedrības “Čiekurkalna attīstības biedrība” pārstāvji dalījās pieredzē un sniedza noderīgus padomus “Jelgavas līnijas” turpmākajai darbībai. Saņēmām vērtīgus padomus gan par strukturālām iespējām, par sadarbības veidošanu. Lieti noderēja čiekurkalniešu pieredze apkaimes iedzīvotāju saliedēšanas pasākumu organizēšanā, gan kopīgo aktivitāšu organizēšanā. Rīgas pilsētā apkaimes biedrību darbība ir vairāk attīstīta un koordinētāka, kā tas šobrīd ir Jelgavā. Tamdēļ bija ļoti interesanti iepazīties ar Rīgas apkaimju biedrību ieto ceļu. Noderīgie padomi un ieteikumi mūsu biedrības attīstībai tika fiksēti, un tos piemērosim savā darbībā. Vienojāmies, ka vecākās un pieredzējušākās apkaimes biedrības neliegs padomu un turpmāk arī sadarbosimies un aktīvi komunicēsim.

“Jelgavas līnijas” arī izteica milzīgu PALDIES “Čiekurkalna attīstības biedrība” pārstāvim un vienam no dibinātājiem Kasparam Spundem par “Jelgavas līnijas” logo izstrādi. “Jelgavas līnijas” logotipa autors ir Kaspars Spunde.

Tikšanās “Jelgavas Līnijas” pārstāvēja Uģis Higo Glāzītis un Ilze Stīpniece. Savās mājās mūs viesmīlīgi uzņēma apkaimes biedrības Čiekurkalns” pārstāvji Kaspars Spunde, Sandra Feldmane un Vija Rulle.

Notika pirmā "Jelgavas Līnijas" biedru kopā sanākšana.

20.01.2024. Notika apkaimes biedrības “Jelgavas līnijas” pirmā kopīgā biedru sanāksme. Pirmā kopā sanākšana bija plaši apmeklēta. Apkaimes biedrība saka lielu paldies Miezītes bibliotēkas vadītājai un darbiniecēm par atbalstu un telpām šim pasākumam.

Sanākšanā informēja par biedrības dibināšanas iemesliem, dibināšanas procesu, biedrības mērķiem, darbības principiem un iezīmēja galvenos darbības virzienus, kā arī darbības plānus gan īstermiņa pasākumiem, gan ilgtermiņa pasākumiem.

Iezīmējās arī vesela virkne problemātisku jautājumu, kurus apkaimes iedzīvotājiem, līdz šim vienatnē risinot, neizdodas tikt pie kāda saprotama vai pārskatāma rezultāta. Apkopoti daudzi apkaimes iedzīvotāju individuāli risināti jautājumi par apkaimes infrastruktūras jautājumiem, uz kuriem, kā ierasts, ir bijušas formālas atbildes. Tomēr šie individuāli risinātie jautājumi ir ļoti būtiski lielai daļai apkaimes.

Šobrīd tiek apkopoti aktuālākie problēmjautājumi, un prioritārā secībā tie tiks aktualizēti sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem.

Tāpat tika pieņemti dažādi svarīgi organizatoriski lēmumi par komunikācijas veidu, par jauna saziņas kanāla izveidošanu, kurā apkaimes iedzīvotāji informē par saviem individuāli sniegtiem pakalpojumiem, par informācijas sniegšanu, par jaunu biedru uzņemšanu un virkni citus svarīgus jautājumus, kas attiecas uz biedrības organizatorisko darbību.

Apkaimes biedrība “Jelgavas Līnijas” dibināta 2023. gada 15. novembrī. Biedrība pārstāv Jelgavas pilsētas līniju rajonu iedzīvotāju intereses pašvaldības līmenī. Biedrība uz šo brīdi apvieno 115biedrus.          

Apkaimes biedrības "Jelgavas Līnijas" pirmā biedru kopā sanākšana.

Pa mums raksta " Līnijām tapusi sava apkaimes biedrība "

• DIVI NO BIEDRĪBAS “Jelgavas līnijas” dibinātājiem un valdes locekļiem – Ilze Stīpniece un Uģis Higo Glāzītis.

Aizvadītā gada 15. novembrī Jelgava kļuva par vienu aktīvu nevalstisko organizāciju bagātāka, trijiem cilvēkiem nodibinot biedrību “Jelgavas līnijas”. Tās galvenā rūpe būs Jelgavas līniju apkaimes iedzīvotāju biedrošanās un dzīves vides uzlabošana gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu namos.

Iedzīvotāji ir ieinteresēti

Jaunās biedrības dibinātāji un tās trīs valdes locekļi ir IT speciāliste Ilze Stīpniece, ekonomists Uģis Higo Glāzītis un uzņēmējs Māris Izotovs. Impulss radīt šādu apkaimes biedrību radies I. Stīpniecei, piedaloties “Demokrātijas akadēmijā” un uzzinot tur vairāk par pilsonisko līdzdalību. U. H. Glāzītim doma par līniju iedzīvotāju apvienošanos bijusi jau senāk, taču trūcis domubiedru. Viņus saveda kopā Jelgavas aktīvākais nevalstisko organizāciju (NVO) jomas cilvēks – domes deputāts un Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš, kuram biedrības “Jelgavas līnijas” valde ir pateicīga arī par pamatīgu juridisko un konsultatīvo palīdzību biedrības oficiālajā tapšanā.

“Jelgavas līniju apkaime ir rajons, kurš ļoti strauji aug, cilvēkiem te būvējot arvien jaunas un jaunas privātmājas. Es pat teiktu, ka tā ir visātrāk augošā Jelgavas apkaime, kuras tempiem netiek līdzi pilsētas ielu apgaismojuma, asfaltēšanas, kanalizācijas, elektrības jaudu palielināšanas un citi plāni. Pusotra mēneša laikā mūsu biedrībā iestājušies jau 50 biedri, kas ir daudz un apliecina, ka cilvēkiem rūp sava apkaime un dzīves vide. Uz pirmo biedrības sanāksmi manā mājā pavisam negaidīti bija atnākuši ap 20 cilvēkiem, nebiju pat cerējis uz tik piepildītu viesistabu. Nākamo tikšanos plānojam janvārī,” stāsta U. H. Glāzītis.

Kopā varēs vairāk

I. Stīpniece savukārt uzsver rajona iedzīvotāju biedrošanās, citam cita pazīšanas un kopīgu pasākumu nozīmību, ko pieredzējusi, ilgstoši dzīvojot Īrijā. “Tur ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, visdažādāko tautību, ādas krāsu, uzskatu un rocības, kopīgi svinējām svētkus, bijām ļoti saliedēti un draudzīgi. 2021. gadā, atgriežoties Latvijā un sākumā mītot Jelgavas RAF masīvā, bija ļoti dīvaini, ka kaimiņi kāpnēs pat nesveicinās. Sāku sveicināt itin visus, un ar laiku to sāka darīt ikviens. Līnijās dzīvoju pēdējos divus gadus un vēlos arī šeit radīt kopības, solidaritātes un ieinteresētības, tādu kā savas apkaimes patriotisma gaisotni,” tā Ilze.

Līniju apkaimei jau ir savs “WhatsApp” čats, kurā ne tikai tiek spriests par problēmām un aktuālo, bet arī ieteikts, kur no vietējiem kas gards, noderīgs vai interesants dabūjams – preces un pakalpojumi. Kopienas stiprināšana, atbalstīšana un saliedēšana plānota ļoti daudzveidīga, biedrība jau domā arī par kopīgiem izklaides un darbošanās pasākumiem.

Jelgavas līniju apkaimē ietilpst visu līniju, no 1. līdz 6., teritorija ar visām saistītajām ielām. Šī ir viena no lielākajām apkaimēm Jelgavā, pēc kadastrs.lv datiem, tajā reģistrētas apmēram 1800 adreses. Jo lielāks būs aktīvo biedru skaits biedrībā, jo lielāka būs iespēja apkaimē kaut ko mainīt un uzlabot. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka iedzīvotāju kolektīvajam iesniegumam, kuram ir vismaz 300 parakstu, ir pavisam cits svars nekā atsevišķu cilvēku lūgumiem.

Patlaban biedrībai visaktuālākais ir biedru piesaiste un apkaimes problēmu apzināšana, no kurām dažas jau ir skaidras. 6. līnijā, pa kuru kursē sabiedriskais transports, nav ielu apgaismojuma – tātad tas ir arī drošības jautājums; starp 2. un 3. līniju pašvaldība ceļ jaunu bērnudārzu, un iedzīvotājiem nav skaidrs, kādi un cik plaši būs labiekārtošanas darbi ap šo celtni; jārisina arī kanalizācijas un elektrības kapacitātes jautājumi, par kuriem ziņo visu līniju galu jaunuzcelto māju saimnieki; daudz kur nepieciešama ielu asfaltēšana. Biedrība vēlētos arī draudzīgi vienoties ar pašu apkaimes iedzīvotājiem par noteikto ātruma ierobežojumu ievērošanu, izskaidrojot to svarīgumu citu iedzīvotāju drošībai. Lai ātro braucēju pamanītājiem vairs nav jāsauc policija, kas uzliek sodus.

Tīklojas un aicina iestāties biedrībā

Jaunā apkaimes biedrība jau paspējusi iepazīties un ieskicēt sadarbības idejas ar citām Jelgavas NVO, decembra nogalē piedaloties Zemgales NVO tīklošanās pasākumā.

“Jau šogad noteikti notiks dažāda līmeņa tikšanās ar Jelgavas domes pārstāvjiem un pilsētas uzņēmumiem, lai saprastu apkaimes attīstības iespējas tuvākā un tālākā nākotnē. Mums priekšā ir ilgs un mērķtiecīgs darbs, lai saliedētu apkaimes iedzīvotājus un vienotos kopīgā redzējumā par savas apkaimes attīstību,” rezumē U. H. Glāzītis.

Ikviens biedrības biedrs sanākšanās varēs paust sev aktuālo, visiem kopīgi pēc tam lemjot, kas “Jelgavas līnijām” prioritāri risināms. Biedrība savukārt aktīvi piedalīsies Jelgavas pilsētas attīstības plānošanas procesos, iestājoties par savas apkaimes interesēm un vajadzībām. Kļūšana par biedrības biedru neuzliek itin nekādas saistības, arī biedru naudas nav. Nav arī obligāti jābūt šīs apkaimes iedzīvotājam, pietiek ar interesi un vēlmi atbalstīt šo Jelgavas rajonu. Biedrības biedriem atšķirībā no pārējiem būs iespēja iepazīties ar visu aktuālo informāciju, piedalīties biedrības darbā, aktualizēt apkaimes problēmas un kopīgi tās risināt.

Informāciju par iestāšanos apkaimes biedrībā var iegūt tās mājaslapā www.jelgavaslinijas.lv.

Biedrības “Jelgavas līnijas” mērķi:

1. Sekmēt apkaimes iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides uzlabošanā.
2. Veicināt apkaimes attīstību.
3. Veicināt apkaimes labiekārtošanu, izveidojot jaunas apskates vietas un objektus.
4. Veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, līdzdalību pašvaldības darbā un demokrātijas procesu stiprināšanu Jelgavas līniju apkaimē.
5. Veicināt darbu ar jaunatni, pieaugušo izglītību apkaimē.

Līnijas

Līnijas Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.

1. līnija, 2. līnija, 3. līnija, 4. līnija, 5. līnija, 6. līnija, Agroķīmiķu iela, Arāju iela, Bumbieru ceļš, Dobeles šoseja, Gobu ceļš, Kooperatīva iela, Meldru ceļš, Meža ceļš, Nameja iela, Ošu ceļš, Ozolu ceļš, Pambakaru ceļš, Riekstu ceļš, Šūmaņu ceļš

FOTO UN ATTĒLI un teksts : SARMĪTE VUCĀNE UN NO BIEDRĪBAS “JELGAVAS LĪNIJAS” ALBUMA, pārpublicēts no avīzes "Zemgales Ziņas".

Zemgales NVO tīkošanās pasākums

29. decembrī Zemgales NVO notika Zemgales aktīvāko NVO kopā sanāksānas pasākums. Apkaimes biedrība "Jelgavas Līnijas" ir salīdzinoši jauna biedrība Jelgavas pilsētā, tamdēļ bija interesanti piedalīties šajā pasākumā, iepazīt citus un iepazīstināt ar sevi. 

Pasākuma laikā radās daudz idejas kopīgu aktivitāšu veikšanai ar citām biedrībām. Tika piedāvātas iespējas arī "Jelgavas Līnijas" biedriem un apkaimes iedzīvotājiem iesaistīties citu biedrību rīkotajās aktivitātēs. Pamazām iepazīsim individuāli katru no aktīvākajām un darbīgākajām biedrībām Jelgavā un informēsim par viņu aktivitātēm un viņu iespējām un piedāvājumiem. Piedāvājumi bija visdažādākie. No dažādu izglītojošu semināru un mācību kursu apmeklēšanas, mūzikas instrumentu spēlēšanas apmācības, iesaistēm radošās aktivitātēs, galda tenisa spēlēšanas, veselīga dzīves veida ievērošanas un fiziskām aktivitātēm līdz jau iesaistīšanās iedzīvotāju padomju veidošanā un dažādu projektu sagatavošanā. Piedāvājumu spektrs ļoti plašs. 

Apkaimes biedrība " Jelgavas Līnijas" plāno savu biedru un atbalstītāju kopā sanākšanu organizēt janvāra mēneša pirmajā pusē. Tad iezīmēsim apkaimes biedrības aktualitātes un 24. gada mērķus. 

Jelgavas līnijas. 

Kļūsti par biedrības biedru!

Tikai kopā un vienotā solī iespējami panākumi. Apkaimes biedrība “Jelgavas līnijas” ir apkaimes iedzīvotāju veidota biedrība, lai pārstāvētu savas apkaimes intereses kopējā Jelgavas valstspilsētas kopumā. Lai sekotu līdzi paredzamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, rosinātu jaunus uzlabojumus un ieteiktu labākus attīstības scenārijus apkaimei. Vislabāk vietējās vajadzības pārzina tikai tie, kuri dzīvo uz vietas.

Šobrīd ir izkristalizējušās vairākas vajadzības, kuras nepieciešams aktualizēt. Kā viena no sāpīgākajām problēmām ir ielas apgaismojuma ierīkošana 6 līnijā. 6.līnija ir līnija, pa kuru vēl brauc satiksmes autobuss. Tur nav gājēju ietves. Ziemas tumšajā dienas laikā rodas bīstamas situācijas un līnijas iedzīvotāji nejūtas droši. Tomēr līnijā dzīvo daudzi iedzīvotāju, kuri savu ceļa gabalu mēro ar kājām, skolēni, bet bez ielas apgaismojuma 6.līnijā ir ļoti apdraudēti gājēji.

Tāpat problēmas ar ielu segumu un apgaismojumu ir 3 un 2 līnijā. Starp šīm abām līnijām šobrīd notiek intensīvi būvdarbi, kā rezultātā ir paredzēts kādu no līniju posmiem sakārtot gan ar segumu, gan apgaismojumu. Tomēr ja to dara, būtu lietderīgi sakārtot seguma un apgaismojuma jautājumu līdz līnijas galam. Šis jautājums ir aktuāls, un jāskatās, kā šo risinās būvniecības laikā.  

Līniju apkaime ļoti strauji attīstās. Notiek privātmāju būvniecība. Apkaimes vajadzība pēc pilsētas infrastruktūras pieaug ātrāk, kā tas tiek plānots pilsētas attīstības plānos. Tamdēļ jau šobrīd ir jāuztur aktīvs dialogs ar atbildīgajām struktūrām par kanalizācijas, lietus ūdens, elektrības u.c. nepieciešamo pieslēgumu jaudu paredzēšanu tuvākā nākotnē apkaimes vajadzībām.

Šāda sakārtota un saliedēta vide paaugstina arī apkaimes vērtību un pievilcību. Tikai kopā mēs varam darīt savu apkaimi skaistu, drošu un pievilcīgu.

Tamdēļ aicinām pievienoties apkaimes biedrības “Jelgavas Līnijas” biedru rindām. Kļūstot par biedrības biedru nebūs nekādi obligātie darbi vai pienākumi. Nekādus papildus obligātus pienākumus biedra statuss neuzliek. Biedri tiks regulāri informēti par aktualitātēm apkaimē un pilsētas pārvaldē, attiecībā uz apkaimi, biedri tiks aicināti izteikt savu viedokli kādos aktuālos jautājumos, lai biedrības aktīvākie dalībnieki varētu paust un pārstāvēt biedrības biedru viedokli pārrunās ar pilsētas atbildīgajām amatpersonām. Biedriem būs iespēja aktīvi iesaistīties biedrības darbā. Kā arī biedrības biedri, atbilstoši biedrības statūtos noteiktajam, piedalās biedrības darbībā.

Lai iestātos biedrībā, jāaizpilda redzamā forma mājaslapā.

http://www.jelgavaslinijas.lv/klusti-par-biedribas-biedru/

Tikai kopā mēs esam spēks un tikai kopā mēs varam attīstīt savu apkaimi.

Apkaimes biedrība

“Jelgavas Līnijas”

Priecīgus un sirsnīgus Ziemassvētkus!

Priecīgus un sirsnīgus ziemassvētkus! 

Apkaimes biedrība "Jelgavas līnijas"

Jelgavas pilsētas apkaimes.

Inteneta vietnē https://jelgavas-ielas.lv/apkaimes/ publicēta informācija par Jelgavas pilsētas teritorijas dalījumu apkaimēs. Jāprecizē kā cēlies tieši šads sadalījums. Bet apkaimes biedrības "Jelgavas Līnijas"" apkaimes plānojums ir aptuveni šajās robežās. Pārpublicējam šo informāciju no iepriekš minētās mājas lapas. 

Informācija ir pārstrādāta 2021. gadā. Sākotnēji trīs apkaimes sarakstā neparādījās, jo par svarīgāko apkaimes kritēriju tika pieņemts ielu skaits. Tagad šīs trīs apkaimes atkal ir sarakstā. Saites uz attēliem: ģerboņi uz balta fona, ģerboņi uz caurspīdīga fona, ģerboņi vektoru formātā, karte. Attēlus ir atļauts izmantot tekstos par Jelgavu.

2023.gadā dibināta apkaimes biedrība "Jelgavas līnijas"

2023. gada sākuma daļā virmoja ideja par apkaimes biedrībām Jelgavā. Labs piemērs ir Rīgas apkaimes biedrības, kurās pulcējušies ļaudis aktīvi iesaistās savas apkārtnes uzlabošanā un attīstībā. Runas un idejas virmoja, līdz beidzot gada beigu daļā aktīvisti sarosījās konkrētiem soļiem un darbiem un 2023. gada 15. novembrī Uzņēmumu Reģistrā tika reģistrēta biedrība "Jelgavas Līnijas" . 

Apkaimes biedrības galvenie mēŗki ir  

1. Sekmēt apkaimes iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides uzlabošanā;

2. Veicināt apkaimes attīstību;

3. Veicināt apkaimes labiekārtošanu, izveidojot jaunas apskates vietas un objektus;

4. Veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, līdzdalību pašvaldības darbā un demokrātijas procesu stiprināšanu Jelgavas Līniju apkaimē;

5. Veicināt darbu ar jaunatni, pieaugušo izglītību apkaimē.

Apkaimes robežas ir Jelgavas pilsētas teritoriālā daļa kurā iekļaujas visas līniijas no 1-6 un to teritorijas.un savienojumi. 

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie biedrības biedru piesaistes un apkames vajadzību un aktuālo problēmu apzināšanas. 

Plānojas dažāda līmeņa tikšanās ar Jlegavas Domes pārstāvjiem un uzņēmumiem, lai saprastu apkaimes attīstības perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē, kādas tās ir paredzētas pilsētas attīstības plānos un vai tajos ir iekļautas aktuālāko problēmu risinājumi. 

Redzam, ka priekšā ir ilgs un mērķtiecīgs darbs, lai saliedētu apkaimes iedzīvotājus un vienotos kopīgā redzējumā par savas apkaimes attīstību. 

Aicinam apkaimes iedzīvotājus stāties biedrības biedru rindās, jo kopā mēs varēsim panākt viarāk savai apkārtnei un drošībai.