Atbalstam un lietojam
Speram pirmos soļus arī “komercializācijā”. Tā kā šobrīd biedrībā nav biedru naudas maksājumi, tad biedrībai jāmēģina izdzīvot saviem spēkiem, piesaistot ziedojumus, atbalstu un jācenšas piedalīties dažādos piedāvātos projektos.
Bet mēs arī domājam par to, lai nebūtu tikai tāda vienkārša ziedojumu prasīšana, tad sadarbībā ar mūs apkaime biedrības biedru Raimondu Žaggeru un viņa dizaina studiju Create-X esam izstrādājuši dažādus produktus biedrības prezentēšanai. Piedāvājam iegādāties šos produktus, lai atbalstītu vietējos amatniekus un biedrību. Tomēr biedrības darbība, lai arī uz entuziasma balstīta un pamatā brīvprātīga, prasa konkrētus maksājumus katru mēnesi. Kaut vai lai uzturētu digitālās platformas. Tamdēļ piedāvājam biedrības brezenta reklāmas mūsu interneta veikaliņā. Interneta veikaliņš ir izvietots mājaslapā zem sadaļas Atbalsti savējos .
Ar laiku plānots šo interneta pirkuma sadaļu paplašināt ar apkaimes amatnieku piedāvājumiem, pakalpojumiem un privātiem sludinājumiem. Šobrīd izskatam variantus, kā tehniski izstrādāt un izveidot šo sadaļu, lai visiem viss būtu saprotams un ērti lietojams. Ja kāds datorspeciālists vēlas iesaistīties un palīdzēs izveidot vietējās apkaimes digitālo tirgus laukumiņu, laipni lūgti sazināties ar mums un kopīgi mēs varēsim izveidot vienu vajadzīgu lietu apkaimes pakalpojumu un amatnieku popularizēšanai. Arī savstarpējai sadarbībai vienam ar otru apkaimē šī būtu lieliska platforma.
Lūdzam atbalstīt ar pirkumiem biedrību, lai tuvākā nākotnē varam izveidot digitālo tirgus laukumiņu.
Sākumā varbūt viss tik gludi nestrādās, bet paļaujamies procesam un kopīgi varam atrisināt visas ķibeles.
Kurš tad cits, ja ne mēs paši!
Video raidījumi youtubes kanālā.
Naudu paņēma un uzmeta!
Mūsu mazajai, bet aktīvajai biedrībai “Jelgavas līnijas” pienāca brīdis, kad bija nepieciešams informēt savas apkaimes iedzīvotājus. Pēc spraigām diskusijām lēmām, ka vislabākā informēšanas forma, konkrētai vajadzībai būtu informatīvas lapiņas iemešana pastkastītēs. “Jelgavas Līnijas” pārsvarā ir privātmāju rajons, kur pastkastītes saturu vairāk vai mazāk ienes mājā un izskata, nevis kā novērots daudzdzīvokļu mājās, kur visu saturu ar reklāmas materiāliem pa taisno izmet speciālās kastēs pie pastkastītēm. Nākamais solis bija izvērtēt labāko veidu, kā šo procesu paveikt. Paldies tiem biedriem, kuri bija gatavi brīvprātīgi apstaigāt tuvākās mājas un izmētāt šīs informatīvās lapiņas, tomēr saudzējot savus biedrus nolēmām izmantot kādu pasta sūtījumu piegādes pakalpojuma sniedzēju. Veicot aptauju par piedāvājumiem, lēmums bija izvēlēties Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” pakalpojumus. Domājām, ka tas ir Latvijas uzņēmums, mūsu apkaimē arī pastniece mums ir neatņemama apkaimes persona. Respektīvi nolēmām izmantosim Latvijas Pasts pakalpojumus. Šis lēmums nebija tas labākais, bet kas iepriekš var kaut ko paredzēt.
Sākumā sazinājāmies ar šīs iestādes darbiniekiem, lai noskaidrotu, kā notiek šāda veida sadarbība. Bija jāslēdz līgums. Līguma saskaņošana nenotika bez starpgadījumiem. Jo valdes loceklim, kurš kārtoja šo sadarbību, kopš biedrības dibināšanas līdz šī līguma slēgšanai iz mainījies uzvārds. Latvijas Pasts kategoriski atsakās parakstīt šādu līgumu, jo esot jāveic izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, lai varētu noslēgt līgumu ar Latvijas Pastu par neadresēto sūtījumu piegādi. Tāda esot kārtība. Nelīdzēja ne vienāds personas kods, ne mēģinājumi pastāstīt, kādas ir procedūras, lai biedrībā mainītu kaut ko UR, kur izmaiņas var veikt ar pilnsapulces lēmumu un tas tomēr ir maksas pakalpojums u.c. argumenti nelīdzēja. Tāda esot kārtība. Beigās apiet šo kārtību varēja ar dokumenta, kas apliecina uzvārda maiņu kopiju. Nosūtījām klāt pievienotu laulības apliecību. Latvijas Pasts juristi akceptēja šādu juridisku norādi. Līgumu parakstījām.
Saziņā ar iestādes darbiniekiem secinājām, ka šāda veida sūtījumus var piegādāt tikai vai nu uzrādot konkrētas adreses vai pēc pasta indeksa. Tā ka mēs konkrētas adreses nevaram uzrādīt, tad lēmām pēc pasta indeksa sūtīt šo informatīvo lapiņu. Iestādes darbinieki uzrādīja, ka mūsu pasta indeksā ir 1800 pastkastītes, kas viņu datu bāzē uzrādās. Mums skaitot adreses sanāca mazāks cipars, bet Latvijas pasta darbinieks teica, ka mēs nemākam skaitīt un viņiem ir specifiska un ļoti precīza datu bāze. Par katru šo adresi un pasta kastīti ir jāmaksā. Bet nu piekritām šādam skaitlim 1807 pasta kastītes.
Nākamais solis pasūtīt pakalpojumu. Latvijas pasts, labāko digitālo uzņēmumu tradīcijās, atsūta piekļuves kodus portālam manspasts.lv . Veselu dienu centāmies pasūtīt pakalpojumu, lai paveiktu to procedūru, kuras dēļ vispār esam ielaidušies šajā avantūrā ar šo valsts iestādi. Zvanījām vienam, zvanījām otram. Beigās trešais sazvanītais darbinieks pateica, ka manspasts.lv mēs nemaz nevaram pasūtīt to pakalpojumu, kas mums ir nepieciešams. Mēs varam tur tikai to pieteikt. Jo tāda ir kārtība. Pēc sarežģītiem ceļiem manspasts.lv vietnē, pēc darbinieka norādēm piesakām pakalpojumu un darbinieks, saka, ka mums atbildīgais šajos jautājumos atzvanīs, bet viņš, visticamāk, atzvanīs nākamajā dienā, jo tajā dienā viņš neesot uz vietas. Neatminu lāga, vai nākamajā dienā mums atzvanīja kāds, bet visticamāk, ka neatzvanīja. Aiznākamajā dienā atnāca e-pasts ar norādēm par veicamajām darbībām. Izrādās, ka mūsu sūtāmie materiāli esot jāved uz Ziemeļu ielu10 Rīgā pie lidostas. Kamdēļ nevar nodot kādā pasta nodaļā? Nevarot. Tāda esot kārtība.
Braucu uz Ziemeļu ielu 10, Rīgā pie lidostas. Atrodu tur pasta nodaļu, kurā priecīgs vēlos nodot savus sūtījumus. Tur pastniece tēlo Nezinīti uz mēness un brīnās par visu, ko es viņai stāstu. Beigās zvanu uz tālruņa nr, kas pievienots e-pastam, kurā bija norādīta kārtība šai procedūrai. Izrādās, ka pasta nodaļai nav nekāda sakara. Esot jāiet ap stūri pie šlagbauma un apsargam jāsaka, ka es vēlos nodot neadresēto materiālu sūtījumu. Ap stūri atrodu šlagbaumu. Apsargam stāstu savu vajadzību. Saprotu, ka nabaga sirmais vīrs mēģina no manas runas izvilkt kaut nedaudz sev saprotamu zilbju, bet viņa acīs redzu, ka nebūs. Viņš latviski diez, ko lāga nesaprot. Bet kaut kā vārdus reklāma, flaijeri saprata un sāka apsargs pie šlagbauma zvanīties. Lauzītā latviešu valodā apsargs izdvesa, ka man jāgaida. Piebildīšu, ka ārā bija ļoti vējains un līņāja lietus. Es vairākas reizes piegāju pie apsarga un jautāju, kas notiek? Viņš arī satraucās un mēģināja nepārtraukti kaut kam zvanīt. Acīmredzot viņu, tāpat kā mani, neadresēto reklāmas materiālu nodaļas darbinieki neņēma vērā un sūtīja atviegloties pāris mājas tālāk. Nepagāja ne pusstunda, kā tika atsūtīts cilvēks, kuram kustībās un uzvedībā redzamas grūtības. Kā saka cilvēks ar kustību traucējumiem. No vienas puses visu cieņu šai valsts iestādei, ka pieņem darbā šādus cilvēkus un ļauj viņiem būt noderīgiem, bet no otras puses izsūtīt šādu cilvēku pēc sūtījumiem, nezinot ne kas tur atvests, ne kā tur atvests. Vēl vajadzēja parakstīties, ko tas čalis ar lielām grūtībām, nesaprotot, vai vajag, vai nevajag, bet tomēr izdarīja. Tā kārtībā bija rakstīts, ka jānodod materiāli pieņemšanas-nodošanas aktu un parakstu.
Nosalis, salijis bet priecīgs, tomēr neizpratnē. Priecīgs, ka materiāli ir nodoti un tiks sākta izsūtīšana. Neizpratnē par daudzām lietām. Līgumu parakstīt bez perfektiem vārdiem uzvārdiem nevar, bet materiālus nodot lietū, vējā un nezina kam, tas ir normāli. Ja šādu pakalpojumu izvēlētos Daugavpilī, piemēram. Viņiem arī būtu jāved viss materiāls uz Rīgu, lai pēc tam to visu pasts vestu atpakaļ? Pilnīgi neloģiska, nesaprotama tā kārtība tajā visā.
Nākamajā dienā, man tomēr māc bažas, zvanu uz pastu un jautāju, vai viss ir izdarīts pareizi. Manas bažas man nelika vilties. Protams, ka viss nepareizi. Vispirms vajadzēja pieprasīt rēķinu, tad to apmaksāt un tikai tad vest materiālus. Tāda esot kārtība. Saku, lai sūta rēķinu tūlīt apmaksāsim. Rēķins varētu būt šodien, rīt vai vēlākais parīt. Par rēķinu nevar pienācīgi izrakstīt. Izrakstīja rēķinu. Apmaksājām. Klusums. Es sadarbībā ar šo iestādījumu esmu kļuvis aizdomīgs, bažīgs un tamdēļ zvanu atkārtoti. Mans jautājums – kas notiek? Jāgaida kad ienākšot nauda. Mēģinu iestāstīt, ka nauda ienāk tajā brīdī, kad tā tiek pārskaitīta, ka atrunas par naudas ienākšanas gaidīšanu ir grāmatvedēm no pagājušā gadsimta, kuras vēl strādāja kolhozos. Ieradums. Bet jebkurā gadījumā mums jāgaida. Paziņos. Tāda esot kārtība. Pēc laika saņemam e-pastu, ka reklāmas materiāli tiks piegādāti laika posmā no 11.-13. februārim. Mēs priecīgi, ka šis murgs sadarbībai ar šo iestādi būs beidzies, plānojam savas aktivitātes tālāk, balstoties un paļaujoties uz valsts akciju sabiedrības darbinieku solīto. Mēs ierakstam video informāciju par šo procesu, plānojam telpas pilnsapulcei, jauno biedru aktivitātes plānojam.
Bet paiet minētie datumi. Nejūtam nekādu aktivitāti. Vienīgā savu informāciju atsūta mūsu apkaimē esošā bibliotēka, ka saņēmusi mūsu reklāmu pastkastītē. Bet mums vienošanās ar pastu bija, ka reklāma tiks izplatīta privātmāju un daudzdzīvokļu māju pastkastītēs. Speciāli juridiskie uzņēmumi tiek izņemti. Kārtējo bažu mākts, zvanu uz pastu un jautāju, kur ir mūsu sūtījumi. Esot viss izdarīts, kādas man var būt pretenzijas. Es tai tantei saku, ka viņi ir palaiduši vienu lietu garām. Konkrētajā apkaimē ar konkrēto pasta indeksu dzīvo daudzi mūsu apkaimes biedrības biedri. Teju pie 200. Aptaujājot apkaimes biedrus, konstatējām, ka lielākā daļa savās pastkastītēs, nav neko saņēmuši. Tikai daži. Piemēram, man mājas pastkastītē nebija, bet pāri ielai mājas pastkastītē bija. Tiem, kuriem bija, ir ļoti mazs procents. Tas nemaz nerāda to skaitli, par ko vienojāmies sākotnēji 1807 pasta kastītes. Respektīvi, Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” ir apčakarējusi Latvijas valsts pilsoņus. Izkrāpis naudu par neveiktu pakalpojumu.
Zvanu uz pastu un jautāju, kur mūsu reklāmas materiāli. Atbilde skan šādi – jūsu jautājums ir nodots atbildīgajiem darbiniekiem no kvalitātes izvērtēšanas nodaļas un, tiklīdz būs pārbaudes rezultāti, jums atbildēs. Kad tas varētu būt, cik ilgi jāgaida, kādi būs tie rezultāti? To neviens nezina, jo kārtība esot tāda, kāda viņa ir. Ne pa labi ne pa kreisi.
Arī zvanot regulāri uz pasta telefona numuriem skan teiciens, ka kvalitātes uzlabošanas nolūkā saruna tiks ierakstīta. Bet ko dod šo sarunu ierakstīšana, ja kvalitāte netiek uzlabota.
Katrā ziņā mums vēlme sadarboties ar valsts akciju sabiedrību ir radījusi zaudējumus u morālu traumu un cilvēcīgu pazemojumu. Mēs šo jautājumu tā neatstāsim. Tomēr, līdzekļi, par kuriem mēs pasūtījām mūsu biedriem un apkaimei informatīvos materiālus, ir mūsu biedru ziedota un valsts iestādes projekta nauda, par kuru mums jāatskaitās. Mums nevajag izdomāt, kā iztērēt naudu, mums vajadzīgs ir rezultāts. Mēs nevaram tik viegli mētāties ar naudu, kā to var darīt Latvijas Pasts, kur pēdējā laikā informācija saziņas līdzekļos pauž, ka ir dāsni apmaksāti nenotikuši darījumu savām firmām, veikti nesankcionētu preču sūtījumi Krievijā un kādas vēl nebūšanas šajā valsts iestādē tik nav darītas. Aprunājoties ar citām organizācijām par sadarbību ar Latvijas Pastu pakalpojumu kvalitāti, tad nebija nevienam prieka saucieni. Tieši šī forma, kādā mēs tikām uzmesti, ir standartiņš, jo kurš gan skaitīs, vai izplatīja informatīvās lapiņas pastkastītēs vai neizplatīja. Nauda saņemta, teiksim, ka esam izmetuši. Kurš to vairs pārbaudīs. Bet mēs kaut kādā apjomā varam pārbaudīt. Mums konkrētā apkaimē ir daudz biedu, kuri paši arī šeit dzīvo.
Kā sacīt jāsaka, ne uz to uzrāvāties godājamais Latvijas pasts.
Ja valsts akciju sabiedrībai ir tāda attieksme pret saviem pienākumiem, pret saviem iedzīvotājiem, tad tāda iestāde nav vajadzīga. Mēs pieprasīsim kompensēt zaudējumus, kas radušies visu pazaudēto materiālu izgatavošanā, piegādē, neizpildīto pakalpojumu apmaksā, nenotikušo tālāko darbību aspektā u.t.t.
Nevar ļaut ņirgāties kaut kādai iestādei par cilvēkiem. Tā kā mums komunikācija ar sazvanītiem cilvēkiem nav nekāda, jo viņi visus jautājumus ir nodevuši “atbildīgajiem” un kad var būt gala pārbaude, viņi nemāk neviens pateikt, bet mēs neesam valsts iestāde, kas kurā atalgojumu maksā no nodokļu maksātāju samaksātiem nodokļiem, jo cik saprotu, pasts pats strādā ar zaudējumiem, tamdēļ gatavojam ziņojumus atbildīgajām personām, kuras pieskata šo uzņēmumu, kuras atbild par šo uzņēmumu, kuras vada šo uzņēmumu.
Ja nav saprotoša attieksme, tad kamdēļ mums pazemoties. Mēs esam samaksājuši par pakalpojumu, kuru neesam saņēmuši un esam nokļuvuši mīnusos. Kādam vajadzēs godīgi pateikt, ka kāds mūs ir piečakarējis. Naudu paņēma un uzmeta!
Jelgavas Līnijām jauns informatīvs formāts.
Digitālajā laikmetā nepieciešami dažādi digitālie rīki un informācijas kanāli.
Apkaimes biedrība “Jelgavas Līnijas” šobrīd jau ir 170 biedri, kuri brīvprātīgi ir iestājušies biedrībā, kuriem interesē un rūp savas apkaimes attīstība, izaugsme.
Esam secinājuši, ka ar līdzšinējiem informatīvajiem kanāliem ir stipri par maz, lai nodotu aktuālo informāciju par apkaimi, par notikumiem plašāk pilsētā. Lai gan mūsu izveidotie WhatsApp kanāli ir jau guvuši salīdzinoši lielu popularitāti, tomēr tajos lielākas informācijas apjomu ir grūti nodot. Tie vairāk tādai operatīvākai saziņai.
Tamdēļ radās doma veidot video raidījuma ciklu. Šobrīd esam ieguvuši atbalstu 20 raidījumu ciklam. Plānots viens raidījums divās nedēļās. Cita starpā arī šo raidījumu tapšana ir 100% apkaimes biedrības Jelgavas Līnijas biedru darbs. Gan filmēšanas un montāžas nodrošināšana, kuru varonīgi ir uzņēmies mūsu foto un video, guru Artis Dzelzskalns. Visas tās sarežģītās lietas ar sociāliem mēdijiem, sociālo tīklu kontiem un citām sarežģītajā lietām darbojas Marina Blomniece. Par saturu vairāk rūpi turēs Uģis un Ilze, bet kopumā tas ir komandas darbs, tamdēļ aicinām ikkatru iesaistīties ar saviem aktuāliem jautājumiem, idejām. Pirmā iesaiste jau par šī pasākuma nosaukumu. Lai gan sākotnējā doma bija pavisam cita, bet var redzēt, ka lielais vairums ir nobalsojuši par vienu nosaukumu. Par to painformēsim nākamajā raidījumā.
Kā jau ievada raidījumā, tika teikts, tad raidījumā aplūkosim jaunumus mūsu apkaimē, pilsētā. Runāsim par aktuāliem jautājumiem. Aicināsim atbildīgās personas uz sarunu par šiem jautājumiem. Aicināsim vietējos apkaimes amatnieku, uzņēmējus pastāstīt par savu darbību un savu piedāvājumu.
Šis ir pašvaldību vēlēšanu gads. Līdz vēlēšanām parunāsimies ar aktīvāko politisko spēku līderiem par viņu partiju piedāvājumu šajās vēlēšanās. Interesētu mums viņu redzējums tieši apkaimes jautājumu un vajadzību nodrošināšanā.
Centīsimies runāt par aktuālo un sasāpējušo un mēģināsim risināt šos jautājumus. Šāds formāts būs arī dinamiskāks, precīzāks un tiešāks, nekā vēstuļu rakstīšana un ilgās atbildes gaidīšanas, uz kurām atļaujas neatbildēt pat Jelgavas Domes deputāti. Nevaru teikt, ka neviens neatbild, bet lielākā daļa pozīcijas deputāti atļāvās ignorēt savu atbildi uz oficiāli un personīgi adresētu vēstuli. Tas tomēr kaut ko norāda un liecina par šo deputātu attieksmi.
Aicinām piesekot Jelgavas līniju Youtube kontam (https://www.youtube.com/@JelgavasLinijas) abonēt šo kanālu. Tāpat piesekot citiem sociālo tīklu kontiem. Par tiem painformēsim nākamajā raidījumā.
Sūtiet interesējošos aktuālos jautājumus, ierosinājumus un idejas. Aicinām līdzdarboties šī projekta realizācijā.
Mūsu saziņas kanāli ir mūsu WhatsApp grupas, e-pasts : [email protected] un mājas lapā atrodamie telefona numuri. Laipni lūgti radošajā komandā.
Biedrības vēstule Jelgavas valstspilsētas domes deputātiem
Iepazīstoties ar lēmuma projektu, par kuru gatavojas balsot domes deputāti, esam sašutuši. Sašutums ir par nerēķināšanos ar sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, pašvaldības uzdevumu izpildi. Lai gan esam vairākkārtīgi informējuši pašvaldības administrācijas pārstāvjus par kritisko situāciju mūsu apkaimē, tomēr šāds lēmuma projekts nerāda par vēlmi vismaz risināt problemātiskos jautājumus. Vieglāk ir piemērot Pasaules Bankas ieteiktus aprēķinus, aprēķinos izmantot atrautus ciparus no realitātes un nemaz nedomāt par nākotni un attīstību. Mēs uzskatām, kamēr nav pieņemti risinājuma varianti, tikmēr nevar pieņemt šo noteikto aglomerācijas teritorijas plānojumu. Kamdēļ teritorija, kas ir piesārņota, nav iekļaujama šajā teritorijā, kur tas būtu vitāli nepieciešams, lai risinātu neveiksmīgas sanācijas rezultātā radītas vides problēma, bet teritorija, kurā ir neuzbūvēts bērnudārzs, šobrīd ir ekonomiski izdevīga teritorija? Šis lēmuma projekts nerada nekādu skaidrību. jau vairākus gadus iedzīvotāji jautā pēc iespējas ierīkot ūdensvadu un kanalizācijas centralizētu sistēmu līniju apkaimē, bet atbilde vienmēr ir standarta - naudas nav varbūt nākamgad. bet arī nākamgad sniedz tādu pašu atbildi. Nebeidzamais stāsts. Un šis lēmums, parāda vienkārši nevēlēšanos risināt šos problēmjautājumus. Vienkāršāk ir pateikt, ka ekonomiski neizdevīgi un nelikties ne zinis. Tēlot ka neko nezina un neko neviens nav dzirdējis.
Tamdēļ esam nosūtījuši katram deputātam vēstuli ar ierosinājumu nepieņemt šo lēmumu. Pārskatīt šo aglomerācijas teritorijas jautājumu un iekļaut līniju apkaimi un perspektīvā ieplānot ūdensvada un kanalizācijas centralizētās sistēmas ierīkošanas procesus.
Katram deputātam jautājām, ko viņš konkrēti iesaka rīcībai mūsu situācijā. Gaidīsim atbildes. Pēc būtības mums būtu jāsaņem 15 atbildes. To nosaka likumdošana. Skatīsimies un informēsim par saņemtajām atbildēm. Skatīsimies, vai deputātiem rūp komunikācija ar sabiedrību.
Vēstule, kuru nosūtījām deputātiem pirms balsošanas:
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes deputātiem
Andris Rāviņš "Zaļo un zemnieku savienība"
Rita Vectirāne "Zaļo un zemnieku savienība"
[email protected]
Mintauts Buškevics "Zaļo un zemnieku savienība"
Inese Bandeniece "Zaļo un zemnieku savienība"
Vilis Ļevčenoks "Zaļo un zemnieku savienība"
Ilze Priževoite "Zaļo un zemnieku savienība"
Jurijs Strods "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK""
Roberts Šlegelmilhs "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK""
Uldis Dūmiņš "Kustība "Par!""
Mārtiņš Daģis "Kustība "Par!""
Aigars Rublis "Jaunā Vienotība"
Andris Tomašūns "Jaunā Vienotība"
Gunārs Kurlovičs "Latvijas Reģionu Apvienība"
Andrejs Eihvalds "Saskaņa"
Andrejs Pagors "Latvijas Krievu savienība"
Lielā iela 11, Jelgava, LV-3001
Par lēmuma projektu “AGLOMERĀCIJAS ROBEŽAS MAIŅA JELGAVAS VALTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS TERITORIJĀ”
27.11.2024.
Jelgavas valstspilsētas apkaimes biedrība “Jelgavas līnijas” ir iepazinusies ar sagatavoto lēmuma projektu par “AGLOMERĀCIJAS ROBEŽAS MAIŅA JELGAVAS VALTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS TERITORIJĀ”. Esam nedaudz pārsteigti par šāda lēmuma formulējumiem un pārsteigti par to, ka nav pieminētas “līniju” apkaimē esošās bīstamo atkritumu izgāztuves radītās vides problēmas. Līdz šim jau vairākkārt esam norādījuši gan Valsts vides dienestā, gan Jelgavas valstspilsētas domes atbildīgajām amatpersonām par šīs neveiksmīgi sanētās bīstamo atkritumu izgāztuves radītām vides problēmām. Par problēmu apjomu un to ietekmi uz vidi Jelgavas valstspilsētas administrāciju regulāri ir informējis Valsts vides dienests. Situācija pilsētas administrācijas atbildīgajiem ir zināma. Arī mūsu apkaimes biedrības pārstāvji ar Jelgavas valstspilsētas administrāciju ir komunicējuši gan mutiski klātienē, gan rakstiski. Par esošo situāciju esam arī informējuši atbildīgās ministrijas.
Lai ķīmiskais piesārņojums nepārvērstu teritoriju par tuksnesi, kā vienīgais risinājums vides uzlabošanas jomā un, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotājiem pienācīgus, drošus un videi draudzīgus apstākļus, ir ierīkot līniju apkaimē ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumus. Šo problēmu aktualizējām Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas departamentā tikšanās laikā ar departamenta darbiniecēm. Šajās sarunās piedalījās arī šī lēmuma projekta “AGLOMERĀCIJAS ROBEŽAS MAIŅA JELGAVAS VALTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS TERITORIJĀ” sagatavotāja no Jelgavas domes puses. Šis fakts mums ir liels pārsteigums, ka valstiski svarīgā vides problēma, konkrēti mūsu apkaimē, vispār netiek pieminēta saistībā ar aglomerācijas teritorijas pārskatīšanu. Lēmuma projekta pamatojuma 6.punktā minēts, ka teritorijas, kurās netiek paplašināta aglomerācijas teritorija, tiek novērtētas kā ekonomiski neizdevīgs pasākums. Vai strauji augošā apbūve līniju apkaimē neliecina par pretējo? Varam veikt aprēķinus pēc formulām, ko iesaka Pasaules Banka, un tomēr cilvēcīgi būtu aicināt arī paskatīties iespējas loģiskiem risinājumus, kā piedāvāt iedzīvotājiem vitāli svarīgus veselībai un arī videi draudzīgus nosacījumus. Iepazīstoties ar Aglomerācijas novērtējuma pamatojumu, vēlamies norādīt uz nekorektiem un nepamatotiem aprēķiniem. Apskatot www.kadastrs.lv datus par zemes vienībām 3. līnijā aiz perspektīvās ielas, norādīts, ka nākotnē paredzētie apbūves gabali un adreses ir krietni vairāk, kā aprēķinos tiek uzrādīti un piemērots.
Mēs kā lielākā apkaimes biedrība Jelgavā lūdzam pārskatīt šo aglomerācijas teritorijas lēmumu un atlikt tā pieņemšanu. Aicinām izvērtēt visus riskus un aspektus, arī nākotnes pilsētas teritorijas attīstības plānu, ņemt vērā vides piesārņojuma aspektu un tā risināšanas iespējas. Ja netiksim uzklausīti un netiks meklēti risinājumi situācijas uzlabošanai pārredzamā nākotnē, lai būtu paredzēta iespēja attīstīt ūdensvadu un kanalizāciju līniju apkaimē, mēs vērsīsimies atbildīgajās iestādēs, ministrijās un, izvērtējot savas iespējas, apstrīdēsim šo Jelgavas domes lēmumu, kurā netiek ņemti vērā pilsētas sabiedrības viedokļi un vajadzības.
Aicinām šo lēmumprojekta pieņemšanu atlikt, līdz būs precīza skaidrība, kā risināt vides piesārņojuma problēmas sanētās bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves “Kosmoss” teritorijā. Aicinām veikt pārrēķinu šī lēmuma projekta paskaidrojošā daļā un ņemt vērā potenciālo apkaimes izaugsmi, izsniegto būvatļauju daudzumu un potenciālo iedzīvotāju pieauguma lielumu. Aprēķinos izmantotie cipari neatbilst realitātei dabā un šādi ātri augošu teritoriju uzskatīt par ekonomiski neizdevīgu, mūsuprāt, ir neprofesionāli un nekorekti.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, vēlamies saņemt no Jums kā sabiedrības vēlēta deputāta atbildi par Jūsu ieteikto risinājumu, kā uzlabot vides problēmas, kuras radījusi šī neveiksmīgi sanētā bīstamo atkritumu izgāztuve “Kosmoss”. Biedrības “Jelgavas līnijas” biedrus un apkaimes iedzīvotājus interesē konkrēti Jūsu viedoklis par labāko risinājumu šai vides problēmai un šajā sakarā definētais pašvaldību funkciju nodrošinājums pilsētas iedzīvotājiem. Jūsu atbildes publiskosim mūsu mājaslapā un iepazīstināsim ar tām “Jelgavas līniju” apkaimes iedzīvotājus un biedrības biedrus, lai viņi būtu informēti, lai varētu spriest un izdarīt savus secinājumus par Jūsu interesi vēlētājiem aktuālo jautājumu risināšanā.
Informācijai piebilstam, ka apkaimes biedrība “Jelgavas līnijas” atrodas Jelgavas 1.-6.līnijas teritorijā, ar tajā esošajām pārējām ielām un šajā teritorijā pēc jau pieminētā www.kadastrs.lv datiem ir vairāk nekā 1000 adrešu. Apkaimes biedrībā jau šobrīd ir 160 biedri, kuru skaits pieaug ar katru nedēļu. Mēs esam atvērti sadarbībai, bet nepieļausim, ka teritoriju uzskatīs par ekonomiski neizdevīgu.
Vēlreiz aicinām un lūdzam nepieņemt šo lēmuma projektu, atlikt un pārskatīt to. Uz pārskatīšanu lūdzam aicināt arī apkaimes biedrības “Jelgavas līnijas” pārstāvjus. Par šo bijām runājuši sarunās ar Attīstības un pilsētplānošanas departamenta pārstāvēm, bet diemžēl uzaicinājumu šādā, sabiedrībai svarīga lēmuma sagatavošanā un pieņemšanā, nesaņēmām.
Savu atbildi uz mūsu jautājumu lūdzam sūtīt elektroniski uz biedrības elektroniskā pasta adresi [email protected]
Cieņā un cerībā uz sapratni un ieteikumiem tālākai sadarbībai,
Apkaimes biedrības “Jelgavas līnijas”
Valdes priekšsēdētāja
Ilze Stīpniece
Jelgavas Domes lēmuma projekts aglomerācijas teritorijas jautājumā!
Brīžiem Jelgavas Domes darbinieki vienaldzība var tikai izraisīt izbrīnu. Vai tiešām katra, kura tiek strādāt pilsētas domes administrācijā, sevi sāk uzskatīt par kaut ko pārāku? Pārāku par tiem tur, kuri ārpus domes staigā pa ielām, dzīvo domes pārraudzības teritorijā, un, reizi četros gados, dodas pie vēlēšanu urnām un vēlē jaunos pilsētas lēmējus.
Laikam esošā Domes administrācija ir tā aizsēdējusies, ka iedzīvotāju intereses, vajadzības un sadarbība ir vērā neņemams fakts un šīs sabiedrības vajadzības ir apgrūtinošas un traucējošas. Notiek vienkārša darbības imitācija, kad kāds sabiedrības pārstāvis interesējas par kādiem jautājumiem. Izrāda nelielu interesi par jautājumiem, bet tiklīdz durvis aizveras, tā sabiedrības pārstāvja aktuālais jautājums tiek aizmirsts un viss notiek ierastā rutīnā. Tā tiešām izskatās.
Tā arī šoreiz. Notikumu attīstība vienkārši šokē.
Pārstāvot apkaimes biedrību “Jelgavas Līnijas”, kas, starp citu, ir lielākā apkaimes biedrība pēc biedru skaita Jelgavā, kura jau pulcējusi 160 biedrus, esam vairākkārt interesējušies par tādu aktuālu jautājumu, kā iespējamie risinājumi līniju iedzīvotājiem, lai ievērotu cilvēku pamatvajadzības. Līniju galā sanētā bijušās ādas pārstrādes rūpnīcas “Kosmoss” izgāztuve nav līdz galam iekonservēta un ķīmiskais piesārņojums jau izplešas ārpus šīs sanētās teritorijas. Esam jau informējuši, ka situācija ir dramatiski kritiska, kas pārsniedz visas pieļaujamās ķīmiskā piesārņojuma maksimāli pieļaujamās normas. Šis apstāklis un situācija ir ļoti labi zināma pilsētas domes administrācijai. Gan pilsētas attīstības departamentam, gan vadībai. Mūsu līniju apkaimes teritorijā pēc kadastrs.lv datiem ir vairāk nekā 1000 adrešu. Cik mēs vērojam uz vietas dzīvojošie, tad privātmāju celtniecība apkaimē notiek strauji. Uzskatām šo līniju apkaimi par strauji augošu teritoriju, kas pilsētas budžetā var ienest ievērojamas summas nodokļu veidā.
Bet liels bija mūsu pārsteigums, saņemot domes lēmuma projektu par aglomerācijas teritorijas pārskatīšanu, kas jau ir sagatavots un droši vien bez izmaiņām tiks pieņemts nākamajā domes sēdē. Jelgavas domē opozīcija netiek ņemta vērā un sagatavotie lēmumi netiek apspriesti. Bet izbrīnu raisa fakts, ka lēmuma projektu sagatavo cilvēki, ar kuriem esam diskutējuši par vides jautājumiem, par iespējamiem risinājumiem. Bet laikam šīs diskusijas viņiem ir tukša skaņa. Lēmuma projektā norādīts, ka līniju apkaimē ierīkot centralizēto kanalizāciju un ūdensvadu ir ekonomiski neizdevīgi, jo tur kaut kādas formulas norāda, ka uz kvadrātmetru nav pietiekošs cilvēku skaits. Es gribētu pajautāt lēmuma projekta sagatavotājām Jolantai Ližus no attīstības nodaļas, un Tatjanai Valterei no Jelgavas ūdens, pēc kādām formulām viņas novērtē cilvēku veselību, kuriem ir jādzīvo vietā, kurā piesārņojums pārsniedz visas iespējamās normas? Pēc kādām formulām viņas nosaka, ka šie cilvēki ir ekonomiski nevajadzīgi un viņiem nevajag centralizēto ūdensvadu un kanalizāciju? Varbūt Jolanta Ližus ir arī sagatavojusi ekonomisko pamatojumu par jaunajām domes administrācijas Volvo markas automašīnām? Kāds viņam ir ekonomiskais pamatojums? Varbūt viņa pārzina arī ekonomisko pamatojumu jaunā bērnudārza celtniecības izmaksām, kur projekti ir pasūtīti, ceļi ierīkoti, jauni ceļu nosaukumi piešķirti, tāmes ir pārrēķinātas un tehniskie noteikumi pārstrādāti. Šie procesi jau nenotiek bez maksas. Tikai viena maza problēmiņa. Paša bērnudārza jau nav. Viss tā kā būtu, bet bērnudārza nav. Kāds šim projektam ir ekonomiskais pamatojums? Ja nemaldos, ar šo pašu lēmuma projekta sagatavotāju arī runājām un vienojāmies, ka viņa painformēs par šī piesārņojuma jautājuma virzību, lai varam arī no biedrības puses piedalīties jautājuma risināšanā. Bet acīmredzot sabiedrības vajadzības un intereses neuzskata par nopietnu jautājumu. Vieglāk ir sagatavot lēmuma projektu, ka vieta ir ekonomiski neperspektīva un ko tur daudz iespringt. Lai tiek paši galā ar savu piesārņojumu. Neuzceltais bērnudārzs ir ekonomiski pamatota teritorija, bet teritorija, kas attīstās un kurā jāuzlabo infrastruktūra, tā ir ekonomiski neperspektīva.
Katrā ziņā šāda pilsētas administrācijas darbinieku attieksme pret ļoti aktuāliem jautājumiem ir liels pārsteigums. Pēc iepriekšējās sarunas ar šī lēmuma sagatavotāju gaidījām ziņu vai informāciju par pilsētas amatpersonu sarunām ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem, gaidījām ierosinājumus un redzējumu šīs katastrofālās vides situācijas risināšanai. Bet saņemam lēmuma projektu, ka teritorija ir neekonomiski neizdevīga. Katrā ziņā mēs pārskatīsim šo lēmumu, vajadzības gadījumā apstrīdēsim. Ja līdz šim nedaudz uzticējāmies pilsētas domes darbinieku teiktajam, solītajam, tad pēc šāda dokumenta saņemšanas šī ticība ir zudusi.
Un visbeidzot. Attiecības jau veidojas savstarpējas cieņas, komunikācijas un sadarbības rezultātā. Ja šo faktoru nav, tad nevajag brīnīties, ka uz domi “visi ejot tikai kasīties”. Šo kasīšanos izraisa jau šī attieksme. Nevajag aizmirst, ka pilsētas dome ir pilsētas iedzīvotājiem nevis otrādāk. Un mēdz arī kādreiz pilsētas vadības mainīties. Darbs pilsētas administrācijā nav mūža darbs, un tas nepārmantojas.
Var ignorēt, var neieklausīties, var stāstīt, ka visi vēlas tikai kasīties un neviens nesaprot domes darbinieku sūro un grūto darba specifiku, bet ar mums tik vienkārši šāda attieksme neies cauri. Nevar ļaut ņirgāties par sevi. Varam atgādināt, kā veidojas pilsētas budžets, no kādiem nodokļu maksājumiem tiek nodrošināta viena domes darbinieka atalgojuma samaksa, cik nekustamo īpašumu īpašniekiem ir jānomaksā NĪ nodoklis, lai veidotos viena domes darbinieka atalgojums ar visiem nodokļiem. Varam vēl atgādināt dažādus ekonomiskos principus, ne tikai cik cilvēkiem jābūt uz vienu kvadrātmetru, lai domei būtu izdevīgi.
Sāksim interesēties, cik ekonomiski izdevīgs ir bijis bērnudārza projekts? Kādas ir līdz šim bijušas izmaksas bērnudārzam, kura nav, un neviens nevar pateikt vai vispār būs. Interesēs kādi ir rezultāti sarunām ar par vidi atbildīgo ministriju, vai arī kārtējo reizi Jelgavas domes darbinieki tiek uztverti par nesvarīgiem un visas tikšanās ir atceltas? Ekonomiski neizdevīgā pilsētas apkaime vēlas šobrīd noskaidrot, cik ekonomiski izdevīgas pilsētas teritorijā tā atrodas!
Par vides situāciju apkaimē!
Biedrība “Jelgavas Līnijas”, apkopojot iepriekšējo gadu apkaimes iedzīvotāju aktivitātes un jautājumus pilsētas pašvaldībai par atbilstošu apstākļu nodrošināšanu tuvumā sanētai un rekultivētai bīstamo atkritumu izgāztuvei “Kosmoss” Jelgavā, Meža ceļā 6, vēlas informēt biedrības biedrus par padarīto šajā jautājumā.
Kļuva skaidrs, ka apkaimes iedzīvotāji vēlas saņemt no pašvaldības elementāras lietas - ūdensvadu, kanalizāciju. Taču vienmēr uz visiem jautājumiem no pilsētas domes sekoja atbilde, ka līdzekļu nav, bet skatīsim nākamā gada budžetā. Nu ir pagājuši vairāki deputātu sasaukumi, tika pieņemti vairāki gada budžeti, bet atbilde vienmēr ir viena un tā pati – “naudas nav”. Diemžēl tā ir mūsu pašvaldības īpatnība, kur pamatā galvenie politiskie spēki un to relatīvais sadalījums paliek nemainīgs vairāku sasaukumu garumā. Tā kā nav jau vairs svarīgi, kurā sasaukumā jautājums uzdots, jo atbildes uz jautājumiem sniedz vienas un tās pašas personas.
Izanalizējot saņemtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, rekordists uz atbildi “šogad nē, bet skatīsimies nākamā gada budžetā” ir Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Strods. Gribētu šim kungam pajautāt, ko tieši viņš ir rosinājis un ko tieši ir iesniedzis nākamo gadu budžetu pieprasījumos no šīm vēstulēm uzdotajos jautājumos. Varbūt vienkārši klusi parakstījis copy/paste atbildes gadu no gada un attaisnojis uz viņu liktās pozīcijas cerības un nav apgrūtinājis pilsētas budžetu ar visādiem “sīkumiem”. Drīz jau būs priekšvēlēšanu kampaņu sākumi un varēsim uzdot šim kungam un ne viņam vien, jautājumus par šo tēmu.
Bet lietas būtība ir ne jau J.Stroda copy/paste atbildēs. Bet ļoti nopietnā piesārņojuma problēmā. 2012.gadā tika pabeigta šī bīstamo atkritumu poligona sanācija un gadiem veikts monitorings. Šobrīd, no vides dienesta datiem redzams, ka situācija ir nevis bēdīga, bet ļoti bēdīga un pat bīstama. Pēc monitoringa datiem bīstamo smago metālu koncentrācija gruntsūdeņos stipri pārsniedz pat kritiski pieļaujamās robežas. Tamdēļ ļoti izbrīna pašvaldības ierēdņu vienaldzīgā un vieglprātīgā attieksme par šo jautājumu, kaut gan tieši domes, nevis ministriju, funkcijās ietilpst iedzīvotāju nodrošināšana ar ūdenssaimniecības un citiem komunāliem pakalpojumiem, kā to nosaka Pašvaldību likuma 4. pants.
Pirmā mūsu biedrības pārstāvju tikšanās reizē ar pilsētas Domes pārstāvjiem saņēmām informāciju, ka viņi neko īsti nezina par šo izgāztuvi, jo visi dati un monitoringu veic Valsts vides dienests. Gājām uz vides dienestu, kurā lūdzām mūs painformēt par situāciju, jo pilsētas domē neesot informācijas. Vides dienestā uzzinājām, ka šī monitoringa informācija regulāri tiekot sūtīta pilsētas atbildīgajām amatpersonām un viņām esot informācija. Atkārtoti jautājām pilsēta domes pārstāvjiem vai ir sekojusi kāda rīcība, domu apmaiņa, vai plāni šī jautājuma risināšanā. Šeit ar atbildi izcēlās Škutānes kundze, kura esot mēģinājusi tikties ar VARAM ministrijas pārstāvjiem, bet šie esot viņu “atšuvuši”, un tā jautājums atkal nonācis vides dienestā. Mēs esam neatlaidīgi un jautājām gan Škutānes kundzei, gan VARAM, gan jaunajai klimata ministrijai KEM, kad Jelgavas Domes amatpersonas ir pieteikušas tikšanos, ar kurām amatpersonām konkrēti tika sarunāta tikšanās un kuras ir tās amatpersonas, kuras atteica tikties. It kā vienādi jautājumi, bet atbildes ir dažādas, nekonkrētas un vispārīgas. Viens norāda uz otru, un otrādāk. Nevienam atbildība nav. Neviens nezina ko darīt un kā rīkoties. Un mēs, apkaimes iedzīvotāji, tam visam stāvam pa vidu, jo īsti neviena atbildīgā neesot. Pilsētai īsti nav daļas, jo monitoringu veic Vides dienests, KEM arī nav īsti daļas, jo viņi īsti atbild par kaut ko un varam vispār vairs nekāda darīšana par vidi neesot, viņi tik var izvērtēt pašvaldības atbildību un rīcību. Vēl ieteikums bija iesaistīt Veselības ministriju, jo tā varot pateikt vai apkaimē pazemes ūdens ir uzturā lietojams vai nav.
Respektīvi, vairāk nekā desmit gadu atpakaļ, kaut kas tika veikts. Iekonservēta bīstamo atkritumu izgāztuve. Rezultātā uzlabojumu nav un situācija kļūst sliktāka, gruntsūdeņu piesārņojums izgāztuves apkaimē pēc vairākiem parametriem pārsniedz kritiskās robežas. Bet nevienu no atbildīgām institūcijām tas neinteresē. Pilsēta tuvākā apkārtnē mierīgi dala būvatļaujas, nemaz nenodrošinot ne ūdensvada pieslēgumu, ne kanalizācijas pieslēgumu. KEM ir tikai sašutuši, kā Jelgavas pilsēta tā var rīkoties un tas esot bezatbildīgi, bet viņi neko nevarot izdarīt, jo tas jālemj VARAM, bet VARAM priecīgi, ka tikuši vaļā no vides jautājumiem, un nemaz nesaskata problēmu. Atliek vienīgi Veselības ministrijā aizvest ūdens paraugus, lai vismaz tā pakrata kādam ar pirkstu, un pasaka, ka teritorijā dziļurbumu ūdeni uzturā lietot ir bīstami. Bet šo faktu visi pārējie arī pieņems tikai zināšanai.
Piedāvājām iniciēt tikšanos ar visām iesaistītām pusēm un sākt vērtēt iespējamos risinājumus. Šis ir tas jautājums, kad nevar vairs atrakstīties, ka naudas nav, varbūt nākamgad. Ar katru brīdi smago metālu piesārņojums plešas platumā un nāk tuvāk zemes virskārtai. Neviens jau neprasa naudu, bet risinājumu. Ja sākotnējais sanācijas plāns nav nostrādājis, tad jābūt citiem risinājumiem. Ir jānodrošina līniju apkaime ar pienācīgu ūdensvadu, ar pienācīgu kanalizācijas pieslēguma iespēju. Jāvērtē iespējamie bīstamo vielu ierobežošanas pasākumi. Ir jābūt kaut kādam plānam. Mēs šo jautājumu sākam risināt jau kopš gada sākuma. Pagaidām tikai atbildīgās iestādes izvairās no atbildības un mūs uzskata par nemiera cēlājiem un tiem, kuri traucē ar saviem “sīkumiem” ierasto ierēdņu rutīnu. Bet mēs vēlamies, lai mūs sadzird, lai saprot un iesaistās. Pagaidām neizskatās, ka kādam kaut kas interesētu. Iepriekšējā nedēļā sazinājos ar pilsētas domas atbildīgo amatpersonu vides jautājumos Jolantu Ližus. Solīja pārrunāt ar savu priekšnieci Attīstības nodaļā un sniegt mums atbildi par iespējamo tālāko rīcību. Bet laikam atkal nav sanācis un nekādu ziņu pagaidām nav. Bet mēs esam neatlaidīgi. Pēc laiciņa jautāsim, kāds ir progress šajā jautājumā.
Par tālākiem notikumiem un šī procesa attīstību informēsim.
Par bīstamo atkritumu izgāztuvi "Kosmoss"
5. un 4. līnijas galā ir sanēta bīstamo atkritumu izgāztuve, kur Padomju laikā strādājošā ādas pārstrādes rūpnīca “Kosmoss” izgāza visus savus pārstrādes rezultātā radušos bīstamos atkritumus. Tā vienkārši ņēma un mežā gāza laukā. Pēc apjomiem tā ir otra lielākā bīstamo atkritumu izgāztuve Latvijā - tādus datus mums sniedza Vides dienestā.
Apkaimē jau vairākus gadus iepriekš iedzīvotāji ir pamatoti interesējušies, kādā situācijā ir šobrīd sanētā bīstamo atkritumu izgāztuve. Vai tur vides monitoringa rezultātu rādītāji uzlabojas, vai sanēšana dod rezultātus, un kā šī izgāztuve ietekmē apkārtējo vidi, vai nerada kaitējumu apkārtnes iedzīvotājiem. Parasti atbildes no atbildīgajām institūcijām bija vispārīgas. Valsts vides dienests atbild, ka visi dati tiek iesniegti pilsētas domei, jautājiet viņiem. Pilsētas dome atbild, ka visi dati ir Valsts vides dienestam un viņi jautā viņiem. Un parasti tā uz riņķi sūta viens pie otra. Sakarā ar iedzīvotāju ierosinājumiem izgāztuves tuvumā uz kaut kādu ūdensvada ievilkšanu, vai citas cilvēku cieņpilnas infrastruktūras ieviešanu, tad atbilde vienmēr skan apmēram, ka naudas nav , varbūt nākamā gada budžetā kaut ko skatīsimies. Ilggadīgais pilsētas mēra vietnieks Stroda kungs tā arī regulāri atbild. Šogad nē, nākamgad. Gribētu viņam pajautāt par konkrētiem darbiem pēc katras šādas formālās atbildes vēstules parakstīšanas. Konkrēti ko viņš ir darījis šo jautājumu risināšanā, konkrētas darbības, lēmumi, ierosinājumi, priekšlikumi, kas nākuši no viņa personas, jo taču vēstulē atbild, ka centīsies. Mums no biedrības biedriem ir vairākas vēstules zināmas, kurām Stroda kungs tā arī vienveidīgi atbild – nākamgad, tad gan. Šogad neko nevaram, bet nākamgad. Bet ko nu par to tukšo muldēšanu. Atgriežamies pie izgāztuves jautājuma.
Aprīļa mēnesī biedrības pārstāvji pieteica vizīti Valsts vides dienestā par šo jautājumu. Sagaidīja veseli 3 ierēdņi. Neviltotas dusmas šajos ierēdņos izraisīja mūsu ziņa par to, ka pilsētas pārvaldes speciālisti mūs sūta pie viņiem skaidrot situāciju, jo viņi neko īsti nezinot. Izrādās Valsts vides dienests regulāri sūtot pilsētas administrācijas atbildīgajām personām vides monitoringa datus, un pilsētas vadībai situācija ar izgāztuves sanācijas rezultātiem ir zināma. Un rezultāti ir visnotaļ bēdīgi. Daudzos rādītājos bīstamo vielu koncentrācija pārsniedz ne vien noteiktās normas, bet ir pāri robežlielumiem, kas jau signalizē par katastrofu. Pielikumā pievienoju vides dienesta monitoringa rezultātus. Daudzi bīstamo ķīmisko elementu rādītāji vairākkārtīgi pārsniedz normas.
Vides dienests arī uz mūsu pieprasījumu par šo monitoringa rādītāju izsniegšanu īpaši nesteidzās. Likumā paredzētās 30. dienas cieņpilni noturēja. Mēs prasījām atsūtīt tos pašus rādītājus, ko viņi sūtījuši pilsētas domei, bet pat atkārtotu vēstuli viņi nevar sagatavot ātrāk par 30 dienām. Mēs vēlējāmies pārbaudīt izgāztuves tuvumā esošu dziļurbumu ūdens kvalitāti un veikt ūdens analīzes, lai pārliecinātos, vai ķīmiskais piesārņojums ir arī ārpus izgāztuves teritorijas. Bet diemžēl biedrība nevar šobrīd atļauties veikt šādas ūdens analīzes. Uzzinājām cenrādī, kādas ir laboratorisko analīžu izmaksas, sapratām, ka tas būs ļoti dārgi, lai pārbaudītu dziļurbuma ūdens kvalitāti uz visiem bīstamajiem ķīmiskajiem elementiem un smagiem metāliem. Kaut gan apkārtnē esošo dziļurbumu ūdens kvalitāti jau var noteikt pēc smakas, kas izdala ķīmiski asu smaku. Tur īsti pat nevajag speciāli taisīt analīzes, lai pierādītu, ka ķīmiskais piesārņojums jau ir izpleties krietni ārpus izgāztuves pašas teritorijas. Arī vides dienesta darbinieki neformālā sarunā teica zīmīgus vārdus – es tajā teritorijā nedzīvotu, kur nu vēl lietotu tādu ūdeni, kas nāk no dziļurbuma. Tomēr citu variantu ūdens ieguvei šajā teritorijā nav, jo apsvērt variantu par veselīga un uzturā lietojama ūdensvada ievilkšanu Stroda kungs sola katru nākamo gadu. Un tas nākamais gads nepienāk, tikai izgāztuves ķīmiskais piesārņojums plešas arvien tālāk un tālāk.
Rakstījām pilsētas domei vēstuli ar konkrētiem jautājumiem. Atbilde, kā parasti. Nodevām ziņu vides dienestam. Pilsētas dome ar vides dienestu futbolē vienu jautājumu no viena pie otra, bet nekāda risinājuma nav. Izskatās, kā šāda komunikācijas taktika starp šīm iestādēm ir sarunāta un pieņemti šādi spēles noteikumi. Tomēr jautājums paliek aktuāls. Kam šī izgāztuves problēma jārisina, kam ir atbildība par neizdevušos sanācijas projektu, kādi ir priekšlikumi, un kāda ir rīcība iedzīvotāju nodrošināšanu ar uzturā lietojamu ūdeni? Ir jābūt kaut kādiem konkrētiem risinājumiem, nevis atbildības futbolēšana no viena pie otra. Kurš ir atbildīgs par šiem jautājumiem?
Pilsētas atbilde
Šobrīd situācija ir tik kritiskā stāvoklī, ka mēs, kā apkaimes iedzīvotāji vairs nevaram atļauties noskatīties uz šo ierēdņu futbolu un jāsāk pašiem aktīvi rīkoties un prasīt atbildību. Pēc beidzamās pašvadības vadības atbildes jautāsim pēc konkrētiem datumiem, pierādījumiem un konkrētām amatpersonām, kuras ir veikušas viņu atbildes vēstulē minētās “vētrainās” darbības. Interesē konkrēti datumi, protokoli, vēstules, amatpersonas. Kuras amatpersonas atteica tikšanos VARAM, kad atteica, kuras tikās u.t.t. Jāsāk beidzot prasīt konkrētas lietas un pasākumus nevis tikai lasīt formālas atbildes un bla bla bla. Pašvaldība aicināja informēt, pašvaldība informē, pašvaldība tikās u.t.t. bet kāds ir rezultāts? Rezultāta nav. Kamēr mēs paši neņemsim jautājuma virzīšanu savā kontrolē, tikmēr mūs tikai kaut kam aicinās informēt un parasti neviens neko arī neinformēs.
Par 2. un 3.līnijas jauno ceļa segumu.
Biedrības pārstāvju vizītes laikā pie pašvaldības uzņēmuma “Pilsētsaimniecība” vadītāja M.Mielava kunga uzzinājām, ka sakarā ar to, ka starp 3. un 2. līniju paredzētais bērnudārzs tomēr netiks būvēts, tad finanšu līdzekļus, kas kaut kur, kaut kā palikuši brīvi, ieguldīs ceļa seguma uzlabošanai tieši 2. un 3. līnijās. Tik tālu viss bija lieliski. Sākās ceļu būves darbi. Solītā asfalta vietā bija cita veida segums. Pēc uzklāšanas iedzīvotājiem radās vairāki jautājumi, jo realitātē šis ceļa segums neizskatījās pārliecinoši noturīgs un jau īsi pēc uzklāšanas salaiduma vietās ar perpendikulārām ielām bija sabojāts. Tāpat biedrības biedriem radās citi jautājumi par tālāko šī ceļa seguma noturību, garantiju un turpmāko atbildību. Šos jautājumus uzdevām pašvaldības uzņēmuma “Pilsētsaimniecība” vadītājam.
Vēstule:
Tieši pēc likumdošanā noteiktā laika, 30 termiņā noteiktajām dienām, saņēmām atbildi:
Vērtējiet, vai uz visiem jautājumiem ir atbildēts pēc būtības, vai vienkārša atrakstīšanās.
Nezinām, vai šie jautājumi ir tik sarežģīti, vai uzņēmumam ir tik daudz jautājumu vēstuļu, ka atbildes uz vienkāršiem jautājumiem tiek sagatavotas tieši 30 dienu laikā? Pagaidām vēl neviena iestāde nav centusies savu atbildi nosūtīt ātrāk. Bet kam mūsdienās ir viegli?
Ja ir jautājumi, informējiet mūs. Ja arī uzdodat jautājumus atbildē norādītajos saziņas līdzekļos, arī informējiet, lai varam sekot līdzi ziņu nodošanas, pieņemšanas un reaģēšanas izpildei. Ne vienmēr solītais tiek pildīts. Ja radušies jautājumi, precizējumi un informācija par jauno ceļu segumu, foto, video un informāciju, lūdzu, sūtīt uz [email protected] .
Par apkaimē esošo pašvaldībai piederošo teritoriju sakopšanu.
Pilsētā, īpaši privātmāju rajonos, ir dažādas teritorijas ar dažādu īpašnieku statusu. Ir privātas zemes un ir pašvaldības vai valsts īpašumā esoši zemes gabali. Mūsu apkaimē pārsvarā ir privāti un pašvaldības zemes gabali. Ir arī tādi zemes gabali, kuri ir privātīpašumā, bet īpašnieks uz šī zemes gabala nekādu darbību neveic. Tādus gabalus stingri pieskata vides dienesta pārstāvji un pašvaldības policija. Policija pat ar mērlenti mēra zemes gabala apauguma garumu, un, tiklīdz kā apaugums ir garāks par normatīvos noteikto atļauto, tā raksta kvītis par soda naudas nomaksu. It kā viss būtu pareizi. Bet starp privātām teritorijām ir arī pašvaldības zemes gabali, kuru apkopšanā tik naski neveicas. Vairāki iedzīvotāji, kuru zemes gabalu teritorijas robežojas ar pilsētas īpašumiem, speciāli pa perimetru appļauj pašvaldības nekoptās teritorijas, lai uzturētu kārtībā savas teritorijas. Apaugušās teritoriju bīstamība nav tikai tajā, ka tās neizskatās glīti un bojā skatu kaimiņiem un garāmbraucējiem. Nekoptās teritorijās vairojas Spānijas kailgliemeži, apdraudot blakus esošās sakoptās teritorijas; meža dzīvnieki sāk iedzīvoties pilsētas vidē, kur tiem nebūtu jāatrodas; tāpat dažādi veselībai bīstami kukaiņi, piemēram, ērces, atrod savu mājvietu šādās aizaugušās pļavās. Zemes īpašnieki cenšas sakārtot savus īpašumus, nodrošināt savu teritoriju, bet, ja blakus ir teritorijas, kuras netiek pienācīgi uzturētas, tad ir ļoti grūti cīnīties ar visām iepriekš uzskaitītām nelāgajām problēmām. Mūsu apkaimes iedzīvotāji ziņo, ka pat esot bijis gadījums, kad atbraukuši darbinieki no apsaimniekošanas brigādes uzkopt un nopļaut pašvaldības teritoriju, kas robežojas ar privātīpašnieka zemi, pusi nopļāvuši un solījuši vēlāk pabeigt. Tomēr tas vēlāk vēl līdz šim nav pienācis. Viss atstāts pusratā. Konkrēts notikums starp īpašumu Meldru ceļu 4a un Meldru ceļš 6.
Tikpat dīvaina ir bijusi grāvju izpaušana un sakopšana, kad 3.līnijā klāja jauno ielas segumu. Ir viens grāvja posms, kuru vienlaicīgā grāvja pļaušana ir izlaista. Kad cilvēki jautājuši, kamdēļ šis posms palicis nepļauts, tad atbildēja, ka šo posmu jau esot kaut kad iepriekš pļāvuši, tagad to nedarīs. Īsti nav saprotama tāda teritoriju apsaimniekošanas kārtība. Varbūt to nosaka , kādi pilsētas normatīvi, vai noteikumi, vai nosacījumi, vai likumi? Nezinu, nemāku teikt. Es tik zinu, ka, lai uzturētu kārtībā savu teritoriju, par viņu ir jārūpējas, regulāri jāpļauj, jākopj un jātīra. Zinātāji stāsta, ka normatīvi nosaka, ka pašvaldībai savi zemes pleķi ir jāpļauj divas reizes gadā. Kaut kad vasaras sākumā un vasaras beigās. Negribētos tādiem noteikumiem ticēt, jo, spriežot pēc savas teritorijas apkopšanas, mazākais pļaušanas biežums ir divas reizes mēnesī. Ja plāns ir divas reizes gadā, tad pašvaldības policijai ir visas iespējas sodīt teritorijas uzturētāju par pārāk garu nepļautu lauku. Interesanti vai pašvaldības policija piestāda sodu pašvaldības uzņēmumam “Pilsētsaimniecība” par nesakoptu pašvaldības teritoriju?
Esam nosūtījuši vēstuli uzņēmuma Pilsētsaimniecība vadībai, lai sniedz mums skaidrojumu un publicēsim šo skaidrojumu arī šeit pat mājaslapā.
Ja kādam ir vēl kādi jautājumi un ieteikumi par teritorijas attīstību, lūdzam rakstīt uz [email protected]. Risināsim jautājumus, uzdosim jautājumus atbildīgajiem dienestiem vai atbildīgajām amatpersonām. Diemžēl pieredze rāda, ka normāla koleģiāla mutvārdu komunikācija ar valsts un pašvaldības iestādēm nav konstruktīva. Tā beidzas brīdī, kad mēs pametam kāda pašvaldības vai valsts ierēdņa kabinetu. Tamdēļ ir nepieciešama komunikācija rakstveidā. Tad nu savus ierosinājumus, neskaidrības un jautājumus rakstiet uz [email protected].
"Čiekurkalna attīstības biedrības" tikšanās ar "Jelgavas līnijas" biedrību.
Apkaimes biedrības “Jelgavas līnijas” pārstāvji 22.01.2024. viesojās pie apkaimes biedrības “ Čiekurkalna attīstības biedrība”. Čiekurkalna attīstības biedrība jau pastāv vairāk nekā 10 gadus. Apkaimes biedrības “Čiekurkalna attīstības biedrība” pārstāvji dalījās pieredzē un sniedza noderīgus padomus “Jelgavas līnijas” turpmākajai darbībai. Saņēmām vērtīgus padomus gan par strukturālām iespējām, par sadarbības veidošanu. Lieti noderēja čiekurkalniešu pieredze apkaimes iedzīvotāju saliedēšanas pasākumu organizēšanā, gan kopīgo aktivitāšu organizēšanā. Rīgas pilsētā apkaimes biedrību darbība ir vairāk attīstīta un koordinētāka, kā tas šobrīd ir Jelgavā. Tamdēļ bija ļoti interesanti iepazīties ar Rīgas apkaimju biedrību ieto ceļu. Noderīgie padomi un ieteikumi mūsu biedrības attīstībai tika fiksēti, un tos piemērosim savā darbībā. Vienojāmies, ka vecākās un pieredzējušākās apkaimes biedrības neliegs padomu un turpmāk arī sadarbosimies un aktīvi komunicēsim.
“Jelgavas līnijas” arī izteica milzīgu PALDIES “Čiekurkalna attīstības biedrība” pārstāvim un vienam no dibinātājiem Kasparam Spundem par “Jelgavas līnijas” logo izstrādi. “Jelgavas līnijas” logotipa autors ir Kaspars Spunde.
Tikšanās “Jelgavas Līnijas” pārstāvēja Uģis Higo Glāzītis un Ilze Stīpniece. Savās mājās mūs viesmīlīgi uzņēma apkaimes biedrības Čiekurkalns” pārstāvji Kaspars Spunde, Sandra Feldmane un Vija Rulle.
Notika pirmā "Jelgavas Līnijas" biedru kopā sanākšana.
20.01.2024. Notika apkaimes biedrības “Jelgavas līnijas” pirmā kopīgā biedru sanāksme. Pirmā kopā sanākšana bija plaši apmeklēta. Apkaimes biedrība saka lielu paldies Miezītes bibliotēkas vadītājai un darbiniecēm par atbalstu un telpām šim pasākumam.
Sanākšanā informēja par biedrības dibināšanas iemesliem, dibināšanas procesu, biedrības mērķiem, darbības principiem un iezīmēja galvenos darbības virzienus, kā arī darbības plānus gan īstermiņa pasākumiem, gan ilgtermiņa pasākumiem.
Iezīmējās arī vesela virkne problemātisku jautājumu, kurus apkaimes iedzīvotājiem, līdz šim vienatnē risinot, neizdodas tikt pie kāda saprotama vai pārskatāma rezultāta. Apkopoti daudzi apkaimes iedzīvotāju individuāli risināti jautājumi par apkaimes infrastruktūras jautājumiem, uz kuriem, kā ierasts, ir bijušas formālas atbildes. Tomēr šie individuāli risinātie jautājumi ir ļoti būtiski lielai daļai apkaimes.
Šobrīd tiek apkopoti aktuālākie problēmjautājumi, un prioritārā secībā tie tiks aktualizēti sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem.
Tāpat tika pieņemti dažādi svarīgi organizatoriski lēmumi par komunikācijas veidu, par jauna saziņas kanāla izveidošanu, kurā apkaimes iedzīvotāji informē par saviem individuāli sniegtiem pakalpojumiem, par informācijas sniegšanu, par jaunu biedru uzņemšanu un virkni citus svarīgus jautājumus, kas attiecas uz biedrības organizatorisko darbību.
Apkaimes biedrība “Jelgavas Līnijas” dibināta
2023. gada 15. novembrī. Biedrība pārstāv Jelgavas pilsētas līniju rajonu
iedzīvotāju intereses pašvaldības līmenī. Biedrība uz šo brīdi apvieno 115biedrus. 
Apkaimes biedrības "Jelgavas Līnijas" pirmā biedru kopā sanākšana.
Pa mums raksta " Līnijām tapusi sava apkaimes biedrība "
- DIVI NO BIEDRĪBAS “Jelgavas līnijas” dibinātājiem un valdes locekļiem – Ilze Stīpniece un Uģis Higo Glāzītis.
Aizvadītā gada 15. novembrī Jelgava kļuva par vienu aktīvu nevalstisko organizāciju bagātāka, trijiem cilvēkiem nodibinot biedrību “Jelgavas līnijas”. Tās galvenā rūpe būs Jelgavas līniju apkaimes iedzīvotāju biedrošanās un dzīves vides uzlabošana gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu namos.
Iedzīvotāji ir ieinteresēti
Jaunās biedrības dibinātāji un tās trīs valdes locekļi ir IT speciāliste Ilze Stīpniece, ekonomists Uģis Higo Glāzītis un uzņēmējs Māris Izotovs. Impulss radīt šādu apkaimes biedrību radies I. Stīpniecei, piedaloties “Demokrātijas akadēmijā” un uzzinot tur vairāk par pilsonisko līdzdalību. U. H. Glāzītim doma par līniju iedzīvotāju apvienošanos bijusi jau senāk, taču trūcis domubiedru. Viņus saveda kopā Jelgavas aktīvākais nevalstisko organizāciju (NVO) jomas cilvēks – domes deputāts un Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš, kuram biedrības “Jelgavas līnijas” valde ir pateicīga arī par pamatīgu juridisko un konsultatīvo palīdzību biedrības oficiālajā tapšanā.
“Jelgavas līniju apkaime ir rajons, kurš ļoti strauji aug, cilvēkiem te būvējot arvien jaunas un jaunas privātmājas. Es pat teiktu, ka tā ir visātrāk augošā Jelgavas apkaime, kuras tempiem netiek līdzi pilsētas ielu apgaismojuma, asfaltēšanas, kanalizācijas, elektrības jaudu palielināšanas un citi plāni. Pusotra mēneša laikā mūsu biedrībā iestājušies jau 50 biedri, kas ir daudz un apliecina, ka cilvēkiem rūp sava apkaime un dzīves vide. Uz pirmo biedrības sanāksmi manā mājā pavisam negaidīti bija atnākuši ap 20 cilvēkiem, nebiju pat cerējis uz tik piepildītu viesistabu. Nākamo tikšanos plānojam janvārī,” stāsta U. H. Glāzītis.
Kopā varēs vairāk
I. Stīpniece savukārt uzsver rajona iedzīvotāju biedrošanās, citam cita pazīšanas un kopīgu pasākumu nozīmību, ko pieredzējusi, ilgstoši dzīvojot Īrijā. “Tur ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, visdažādāko tautību, ādas krāsu, uzskatu un rocības, kopīgi svinējām svētkus, bijām ļoti saliedēti un draudzīgi. 2021. gadā, atgriežoties Latvijā un sākumā mītot Jelgavas RAF masīvā, bija ļoti dīvaini, ka kaimiņi kāpnēs pat nesveicinās. Sāku sveicināt itin visus, un ar laiku to sāka darīt ikviens. Līnijās dzīvoju pēdējos divus gadus un vēlos arī šeit radīt kopības, solidaritātes un ieinteresētības, tādu kā savas apkaimes patriotisma gaisotni,” tā Ilze.
Līniju apkaimei jau ir savs “WhatsApp” čats, kurā ne tikai tiek spriests par problēmām un aktuālo, bet arī ieteikts, kur no vietējiem kas gards, noderīgs vai interesants dabūjams – preces un pakalpojumi. Kopienas stiprināšana, atbalstīšana un saliedēšana plānota ļoti daudzveidīga, biedrība jau domā arī par kopīgiem izklaides un darbošanās pasākumiem.
Jelgavas līniju apkaimē ietilpst visu līniju, no 1. līdz 6., teritorija ar visām saistītajām ielām. Šī ir viena no lielākajām apkaimēm Jelgavā, pēc kadastrs.lv datiem, tajā reģistrētas apmēram 1800 adreses. Jo lielāks būs aktīvo biedru skaits biedrībā, jo lielāka būs iespēja apkaimē kaut ko mainīt un uzlabot. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka iedzīvotāju kolektīvajam iesniegumam, kuram ir vismaz 300 parakstu, ir pavisam cits svars nekā atsevišķu cilvēku lūgumiem.
Patlaban biedrībai visaktuālākais ir biedru piesaiste un apkaimes problēmu apzināšana, no kurām dažas jau ir skaidras. 6. līnijā, pa kuru kursē sabiedriskais transports, nav ielu apgaismojuma – tātad tas ir arī drošības jautājums; starp 2. un 3. līniju pašvaldība ceļ jaunu bērnudārzu, un iedzīvotājiem nav skaidrs, kādi un cik plaši būs labiekārtošanas darbi ap šo celtni; jārisina arī kanalizācijas un elektrības kapacitātes jautājumi, par kuriem ziņo visu līniju galu jaunuzcelto māju saimnieki; daudz kur nepieciešama ielu asfaltēšana. Biedrība vēlētos arī draudzīgi vienoties ar pašu apkaimes iedzīvotājiem par noteikto ātruma ierobežojumu ievērošanu, izskaidrojot to svarīgumu citu iedzīvotāju drošībai. Lai ātro braucēju pamanītājiem vairs nav jāsauc policija, kas uzliek sodus.
Tīklojas un aicina iestāties biedrībā
Jaunā apkaimes biedrība jau paspējusi iepazīties un ieskicēt sadarbības idejas ar citām Jelgavas NVO, decembra nogalē piedaloties Zemgales NVO tīklošanās pasākumā.
“Jau šogad noteikti notiks dažāda līmeņa tikšanās ar Jelgavas domes pārstāvjiem un pilsētas uzņēmumiem, lai saprastu apkaimes attīstības iespējas tuvākā un tālākā nākotnē. Mums priekšā ir ilgs un mērķtiecīgs darbs, lai saliedētu apkaimes iedzīvotājus un vienotos kopīgā redzējumā par savas apkaimes attīstību,” rezumē U. H. Glāzītis.
Ikviens biedrības biedrs sanākšanās varēs paust sev aktuālo, visiem kopīgi pēc tam lemjot, kas “Jelgavas līnijām” prioritāri risināms. Biedrība savukārt aktīvi piedalīsies Jelgavas pilsētas attīstības plānošanas procesos, iestājoties par savas apkaimes interesēm un vajadzībām. Kļūšana par biedrības biedru neuzliek itin nekādas saistības, arī biedru naudas nav. Nav arī obligāti jābūt šīs apkaimes iedzīvotājam, pietiek ar interesi un vēlmi atbalstīt šo Jelgavas rajonu. Biedrības biedriem atšķirībā no pārējiem būs iespēja iepazīties ar visu aktuālo informāciju, piedalīties biedrības darbā, aktualizēt apkaimes problēmas un kopīgi tās risināt.
Informāciju par iestāšanos apkaimes biedrībā var iegūt tās mājaslapā www.jelgavaslinijas.lv.
Biedrības “Jelgavas līnijas” mērķi:
- Sekmēt apkaimes iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās vides uzlabošanā.
- Veicināt apkaimes attīstību.
- Veicināt apkaimes labiekārtošanu, izveidojot jaunas apskates vietas un objektus.
- Veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, līdzdalību pašvaldības darbā un demokrātijas procesu stiprināšanu Jelgavas līniju apkaimē.
- Veicināt darbu ar jaunatni, pieaugušo izglītību apkaimē.
Līnijas
Līnijas Jelgavas ziemeļrietumos nosaukumu ir ieguvušas no sešām numurētām līnijām, kuras šķērso visu apkaimi no dienvidiem uz ziemeļiem. Šī apkaime sastāv no savrupmājām un taisnām ielām, to dienvidos ierobežo Dobeles šoseja.
1. līnija, 2. līnija, 3. līnija, 4. līnija, 5. līnija, 6. līnija, Agroķīmiķu iela, Arāju iela, Bumbieru ceļš, Dobeles šoseja, Gobu ceļš, Kooperatīva iela, Meldru ceļš, Meža ceļš, Nameja iela, Ošu ceļš, Ozolu ceļš, Pambakaru ceļš, Riekstu ceļš, Šūmaņu ceļš
21 apkaimē.
FOTO UN ATTĒLI un teksts : SARMĪTE VUCĀNE UN NO BIEDRĪBAS “JELGAVAS LĪNIJAS” ALBUMA, pārpublicēts no avīzes "Zemgales Ziņas".
Zemgales NVO tīkošanās pasākums
29. decembrī Zemgales NVO notika Zemgales aktīvāko NVO kopā sanāksānas pasākums. Apkaimes biedrība "Jelgavas Līnijas" ir salīdzinoši jauna biedrība Jelgavas pilsētā, tamdēļ bija interesanti piedalīties šajā pasākumā, iepazīt citus un iepazīstināt ar sevi.
Pasākuma laikā radās daudz idejas kopīgu aktivitāšu veikšanai ar citām biedrībām. Tika piedāvātas iespējas arī "Jelgavas Līnijas" biedriem un apkaimes iedzīvotājiem iesaistīties citu biedrību rīkotajās aktivitātēs. Pamazām iepazīsim individuāli katru no aktīvākajām un darbīgākajām biedrībām Jelgavā un informēsim par viņu aktivitātēm un viņu iespējām un piedāvājumiem. Piedāvājumi bija visdažādākie. No dažādu izglītojošu semināru un mācību kursu apmeklēšanas, mūzikas instrumentu spēlēšanas apmācības, iesaistēm radošās aktivitātēs, galda tenisa spēlēšanas, veselīga dzīves veida ievērošanas un fiziskām aktivitātēm līdz jau iesaistīšanās iedzīvotāju padomju veidošanā un dažādu projektu sagatavošanā. Piedāvājumu spektrs ļoti plašs.
Apkaimes biedrība " Jelgavas Līnijas" plāno savu biedru un atbalstītāju kopā sanākšanu organizēt janvāra mēneša pirmajā pusē. Tad iezīmēsim apkaimes biedrības aktualitātes un 24. gada mērķus.
Jelgavas līnijas.
Kļūsti par biedrības biedru!
Tikai kopā un vienotā solī iespējami panākumi. Apkaimes biedrība “Jelgavas līnijas” ir apkaimes iedzīvotāju veidota biedrība, lai pārstāvētu savas apkaimes intereses kopējā Jelgavas valstspilsētas kopumā. Lai sekotu līdzi paredzamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, rosinātu jaunus uzlabojumus un ieteiktu labākus attīstības scenārijus apkaimei. Vislabāk vietējās vajadzības pārzina tikai tie, kuri dzīvo uz vietas.
Šobrīd ir izkristalizējušās vairākas vajadzības, kuras nepieciešams aktualizēt. Kā viena no sāpīgākajām problēmām ir ielas apgaismojuma ierīkošana 6 līnijā. 6.līnija ir līnija, pa kuru vēl brauc satiksmes autobuss. Tur nav gājēju ietves. Ziemas tumšajā dienas laikā rodas bīstamas situācijas un līnijas iedzīvotāji nejūtas droši. Tomēr līnijā dzīvo daudzi iedzīvotāju, kuri savu ceļa gabalu mēro ar kājām, skolēni, bet bez ielas apgaismojuma 6.līnijā ir ļoti apdraudēti gājēji.
Tāpat problēmas ar ielu segumu un apgaismojumu ir 3 un 2 līnijā. Starp šīm abām līnijām šobrīd notiek intensīvi būvdarbi, kā rezultātā ir paredzēts kādu no līniju posmiem sakārtot gan ar segumu, gan apgaismojumu. Tomēr ja to dara, būtu lietderīgi sakārtot seguma un apgaismojuma jautājumu līdz līnijas galam. Šis jautājums ir aktuāls, un jāskatās, kā šo risinās būvniecības laikā.
Līniju apkaime ļoti strauji attīstās. Notiek privātmāju būvniecība. Apkaimes vajadzība pēc pilsētas infrastruktūras pieaug ātrāk, kā tas tiek plānots pilsētas attīstības plānos. Tamdēļ jau šobrīd ir jāuztur aktīvs dialogs ar atbildīgajām struktūrām par kanalizācijas, lietus ūdens, elektrības u.c. nepieciešamo pieslēgumu jaudu paredzēšanu tuvākā nākotnē apkaimes vajadzībām.
Šāda sakārtota un saliedēta vide paaugstina arī apkaimes vērtību un pievilcību. Tikai kopā mēs varam darīt savu apkaimi skaistu, drošu un pievilcīgu.
Tamdēļ aicinām pievienoties apkaimes biedrības “Jelgavas Līnijas” biedru rindām. Kļūstot par biedrības biedru nebūs nekādi obligātie darbi vai pienākumi. Nekādus papildus obligātus pienākumus biedra statuss neuzliek. Biedri tiks regulāri informēti par aktualitātēm apkaimē un pilsētas pārvaldē, attiecībā uz apkaimi, biedri tiks aicināti izteikt savu viedokli kādos aktuālos jautājumos, lai biedrības aktīvākie dalībnieki varētu paust un pārstāvēt biedrības biedru viedokli pārrunās ar pilsētas atbildīgajām amatpersonām. Biedriem būs iespēja aktīvi iesaistīties biedrības darbā. Kā arī biedrības biedri, atbilstoši biedrības statūtos noteiktajam, piedalās biedrības darbībā.
Lai iestātos biedrībā, jāaizpilda redzamā forma mājaslapā.
http://www.jelgavaslinijas.lv/klusti-par-biedribas-biedru/
Tikai kopā mēs esam spēks un tikai kopā mēs varam attīstīt savu apkaimi.
Apkaimes biedrība
“Jelgavas Līnijas”
Priecīgus un sirsnīgus Ziemassvētkus!
Apkaimes biedrība "Jelgavas līnijas"
Jelgavas pilsētas apkaimes.
Informācija ir pārstrādāta 2021. gadā. Sākotnēji trīs apkaimes sarakstā neparādījās, jo par svarīgāko apkaimes kritēriju tika pieņemts ielu skaits. Tagad šīs trīs apkaimes atkal ir sarakstā. Saites uz attēliem: ģerboņi uz balta fona, ģerboņi uz caurspīdīga fona, ģerboņi vektoru formātā, karte. Attēlus ir atļauts izmantot tekstos par Jelgavu.
Būriņu dārzi
Būriņu dārzi ir maza, noslēgta apkaime abpus Būriņu ceļam. No pārējās Jelgavas Būriņu dārzus atdala Svētes upe. Ieliņas, kas atzarojas no Būriņu ceļa, bieži ir aizgaugušas un šauras, ar mazdārziņiem un, pa laikam, arī savrupmājām.
Cepļi
Senākos laikos šeit bija hercogistes ķieģeļu cepļi. Nosaukums vecās Latvijas laikā bija saglabājies Veccepļu māju nosaukumā. No tā arī nācis Cepļu ielas un apkaimes nosaukums. Cepļi ir maza, noslēgta apkaime starp Lielupi, dzelzceļu, un rūpnieciskām ēkām, uz kuru ved tikai viena iela. Ļaudis šeit, kā liekas, dzīvo atrauti no pārējās pasaules.
Cukurfabrika
Cukurfabrika ir apkaime, kurā kādreiz bija pirmā Latvijas cukurfabrika. Pat ja tās šeit vairs nav, apkaimi un dzelzceļa staciju turpina saukt tā. Tās galvenās ielas - Brīvības bulvāris, Lāčplēša iela, Aviācijas iela ir veidojušās vecās Latvijas laikā.
Akāciju iela, Akmeņu iela, Andreja Pumpura iela, Ata Kronvalda iela, Austrumu iela, Aviācijas iela, Baldones iela, Brīvības bulvāris, Cukura iela, Dalbes iela, Garozas iela, Iecavas iela, Imantas iela, Izstādes iela, Krasta iela, Kristapa Helmaņa iela, Lāčplēša iela, Olaines iela, Paula Lejiņa iela, Peldu iela, Pļavu iela, Priežu iela, Saules iela, Valgundes iela, Veco strēlnieku iela, Ziedoņa iela, Zvaigžņu iela
↑
Dienvidu gals
Ģintermuiža
Jaunais gals
Annas Brigaderes iela, Aspazijas iela, Asteru iela, Atmodas iela, Augstkalnes iela, Ausmas iela, Ceriņu iela, Cīruļu iela, Dambja iela, Draudzības iela, Dzelzceļnieku iela, Emīla Dārziņa iela, Filozofu iela, Gundegas iela, Īsā iela, Klusā iela, Māras iela, Mārtiņa iela, Nākotnes iela, Pārslu iela, Puķu iela, Riņķa iela, Rožu iela, Rūpniecības iela, Smilšu iela, Sprīdīša iela, Tirgoņu iela, Vīgriežu iela
↑
Langervalde
Lapskalns
Lediņi
Lediņi ir vēl viena mazdārziņu apkaime, ko no Sieramuižas atdala šoseja un meži apbus tai. Te ir atrodams Jelgavas augstākais punts, Lediņu kalns, kas mūsdienās ir apaudzis ar kokiem. Lediņi pieslejas Jelgavas austrumu robežai - Vircavai.
Līnijas
Miezīte
Ozolpils
Pogu lauki
Prospektu gals
Rafs
Aroniju iela, Avotu iela, Dārzkopju iela, Druvu iela, Gaismas iela, Ievu iela, Indrānu iela, Institūta iela, Kameņu iela, Lauksaimnieku iela, Lazdu iela, Lielupes iela, Loka maģistrāle, Oļu iela, Pērnavas iela, Pīlādžu iela, Pūpolu iela, Rīgas iela, Robežu iela, Skautu iela, Stadiona iela, Strazdu iela, Teodora Grothusa iela, Vecais ceļš, Zāļu iela
↑
Romas krogs
Salas
Sieramuiža
Aizsargu iela, Bauskas iela, Druvienas iela, Dzērveņu iela, Dzirnavu iela, Graudu iela, Kārniņu ceļš, Kreimeņu iela, Lapu iela, Līduma iela, Līgotāju iela, Mazā Viršu iela, Melleņu iela, Miera iela, Nomales iela, Rudzu iela, Saulaines iela, Sieramuižas iela, Staļģenes iela, Strautnieku iela, Tīreļu iela, Vaivaru iela, Vālodzes iela, Veldzes iela, Veselības iela, Vīksnas iela, Viršu iela, Zemītes 1. līnija, Zemītes 2. līnija, Zemītes iela, Zileņu iela
↑
Vecais gals
Audēju iela, Ausekļa iela, Celtnieku iela, Dobeles iela, Ērgļu iela, Ganību iela, Hercoga Jēkaba laukums, Kārļa iela, Kazarmes iela, Krišjāņa Barona iela, Lidotāju iela, Liepu iela, Linu iela, Mazā Dambja iela, Namdaru iela, Pionieru iela, Pulkveža Brieža iela, Rudens iela, Rūdolfa Blaumaņa iela, Saldus iela, Satiksmes iela, Sūnu iela, Šķūņu iela, Traktoristu iela, Uzvaras iela, Vārpu iela, Vasaras iela, Vecpilsētas iela, Viestura iela, Zvejnieku iela
↑
Vidus
Jelgavas Vidu no dienvidiem ieskauj Zirgu iela, Augusta iela un Kungu iela, aiz kurām sākas Jaunais gals, austrumos Mātera iela to atdala no Prospektu gala, ziemeļos aiz Lielās ielas sākas Vecais gals. No šejienes uz dienvidiem izstiepjas Jelgavas garākā iela - Tērvetes iela. Vidus ir Jelgavas sirds, kura parasti paliek noslēpta no svešiniekiem.
Ābeļu iela, Augusta iela, Dārza iela, Eduarda Veidenbauma iela, Egas iela, Jāņa Asara iela, Jasmīnu iela, Jēkaba iela, Kļavu iela, Kungu iela, Lauku iela, Lielā iela, Madaru iela, Maija iela, Mazais ceļš, Pavasara iela, Pētera iela, Plūmju iela, Pulkveža Oskara Kalpaka iela, Sakņudārza iela, Sarmas iela, Skolas iela, Skolotāju iela, Stacijas iela, Svētes iela, Tērvetes iela, Ūdensvada iela, Vaļņu iela, Zirgu iela
↑
Viskaļi
Viskaļi atrodas trijstūrī starp Rūpniecības ielu, Lietuvas šoseju un Būriņu dārziem. Viskaļu nosaukums ir cēlies no hercogistes laiku Fiskālās muižas. Šeit savrupmājas mijas ar rūpniecisko apbūvi, bet apkaime tomēr rada ļoti omulīgu un mājīgu iespaidu.
Aveņu iela, Bišu iela, Dīķa iela, Griezes iela, Ķeguma iela, Lāču iela, Liepājas iela, Lietuvas šoseja, Loka iela, Mednieku iela, Medus iela, Platones iela, Ruļļu iela, Salnas iela, Sargu iela, Savienības iela, Sila iela, Smiltnieku iela, Varavīksnes iela, Vidus iela, Viktorijas iela, Vilces iela, Viskaļu iela, Vizbuļu iela
↑
2023.gadā dibināta apkaimes biedrība "Jelgavas līnijas"
2023. gada sākuma daļā virmoja ideja par apkaimes biedrībām Jelgavā. Labs piemērs ir Rīgas apkaimes biedrības, kurās pulcējušies ļaudis aktīvi iesaistās savas apkārtnes uzlabošanā un attīstībā. Runas un idejas virmoja, līdz beidzot gada beigu daļā aktīvisti sarosījās konkrētiem soļiem un darbiem un 2023. gada 15. novembrī Uzņēmumu Reģistrā tika reģistrēta biedrība "Jelgavas Līnijas" .
Apkaimes biedrības galvenie mēŗki ir
1. Sekmēt apkaimes iedzīvotāju iesaistīšanos apkārtējās
vides uzlabošanā;
2. Veicināt apkaimes attīstību;
3. Veicināt apkaimes labiekārtošanu, izveidojot jaunas apskates vietas un objektus;
4. Veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, līdzdalību pašvaldības darbā un demokrātijas procesu stiprināšanu Jelgavas Līniju apkaimē;
5. Veicināt darbu ar jaunatni, pieaugušo izglītību apkaimē.
Apkaimes robežas ir Jelgavas pilsētas teritoriālā daļa kurā iekļaujas visas līniijas no 1-6 un to teritorijas.un savienojumi.
Šobrīd notiek aktīvs darbs pie biedrības biedru piesaistes un apkames vajadzību un aktuālo problēmu apzināšanas.
Plānojas dažāda līmeņa tikšanās ar Jlegavas Domes pārstāvjiem un uzņēmumiem, lai saprastu apkaimes attīstības perspektīvas tuvākā un tālākā nākotnē, kādas tās ir paredzētas pilsētas attīstības plānos un vai tajos ir iekļautas aktuālāko problēmu risinājumi.
Redzam, ka priekšā ir ilgs un mērķtiecīgs darbs, lai saliedētu apkaimes iedzīvotājus un vienotos kopīgā redzējumā par savas apkaimes attīstību.
Aicinam apkaimes iedzīvotājus stāties biedrības biedru rindās, jo kopā mēs varēsim panākt viarāk savai apkārtnei un drošībai.